Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

LDTA uzskata, ka šāda cenu regulēšanas pieeja ir ne tikai ekonomiski kļūdaina, birokrātiju un izmaksas palielinoša, bet arī bīstama tiesiskas valsts principiem. Pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas degvielas tirgotāji aicina izvērtēt šīs ieceres atbilstību Satversmei, jo tirgotāju ieskatā šāda selektīva maksājuma ieviešana pirmšķietami neatbilst Satversmes pamatprincipiem.

Vienlaikus LDTA uzsver, ka cenu un peļņas līmeņu noteikšana ir katra degvielas tirgotāja individuāla rīcība un atbildība. Tādējādi asociācija aicina valdību atturēties no selektīvas, uz aizdomām balstītas cenu regulējošas politikas ieviešanas.

Vienlaikus LDTA pirms lēmumu pieņemšanas aicina ministrus rūpīgi izvērtēt ieceres tiesiskos un ekonomiskos riskus un atteikties no šīs cenas regulācijas virzīšanas, tādējādi saglabājot prognozējamu investīciju vidi un tiesisko paļāvību Latvijā.

LDTA ir gatava konstruktīvam dialogam ar valdību un atbildīgajām institūcijām, lai meklētu risinājumus, kas vienlaikus aizsargā patērētāju intereses, saglabā tiesisko noteiktību un negrauj uzticēšanos brīva tirgus ekonomikas pamatprincipiem.

Vienlaikus energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka valsts iejaukšanās brīvā tirgus mehānismā ir tirgus konkurenci kropļojošs elements ar negatīvām sekām nozarei ilgtermiņā.

Viņaprāt, minētā likumprojekta pieņemšanas gadījumā nozarei tiks dots negatīvs signāls veikt investīcijas tālākā savas darbības attīstībā, kā arī nozare tiks nodrošināta ar būtisku papildu administratīvo slogu, kā arī nevar izslēgt potenciālas tiesvedības starp nozares spēlētājiem un valsti.

Vība skaidroja, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozari gadiem raksturo zemi rentabilitātes rādītāji, kas ir rezultāts augstai konkurencei starp esošiem tirgus dalībniekiem. Pēc viņa teiktā, tirgotāja uzcenojums degvielas produktiem veido aptuveni 7% no gala cenas patērētājam, un no šī uzcenojuma degvielas tirgotājam ir jāsedz atalgojuma, infrastruktūras, loģistikas, mārketinga un citas izmaksas.

LETA jau ziņoja, ka degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.
Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.
Solidaritātes maksājums būs pagaidu mehānisms, ko piemēros tikai tad, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniegs naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādējādi nodrošinot papildu finanšu līdzekļus ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai un mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi, atzīmē ministrijā.

Ministru kabineta noteiktā iestāde katras nedēļas pirmajā darba dienā aprēķinās un publicēs tīmekļvietnē orientējošo mazumtirdzniecības cenu dīzeļdegvielai un benzīnam. Orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķināšanā paredzēts ietvert visus būtiskākos degvielu veidojošos cenu elementus, piemēram, degvielas iegādes izmaksas, piegādes, uzglabāšanas, loģistikas izmaksas un citus parametrus.

EM atzīmē, ka orientējošā mazumtirdzniecības cena nodrošina, ka mazumtirgotāji var gūt peļņu, jo solidaritātes maksājums būs vērsts tikai pret pārmērīgo uzcenojumu. Ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas faktiskā cena pārsniegs 3% toleranci, visa ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Regulējums paredz, ka šādos gadījumos mazumtirgotāji veiks solidaritātes maksājumu likumā noteiktajā apmērā, kas solidāri novirzāms ar strauju degvielas cenu pieaugumu saistīto izmaksu un fiskālo vajadzību segšanai.

Mazumtirgotājiem būs pienākums iesniegt solidaritātes maksājuma deklarāciju tajā brīdī, kad tiks konstatēts, ka maksāšanas periodā ir pienākums veikt maksājumu. Solidaritātes maksājuma deklarācijā aprēķināto maksājuma summu būs jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā maksāšanas periodam sekojošā mēneša 23. datumā.

Paredzēts, ka mazumtirgotājiem dokumentāri apliecinājumi - degvielas iegādes rēķins, muitas deklarācija, solidaritātes maksājuma deklarācija - būs jāiesniedz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor").

Mazumtirgotājam par nepatiesas informācijas sniegšanu, informācijas nesniegšanu vai par darbībām, kuru rezultātā maksājums nav veikts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) varēs piemērot administratīvo atbildību.

Tāpat ziņots, ka no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Latvijā tiks piemērots akcīzes nodokļa pagaidu samazinājums dīzeļdegvielai par apmēram 15% - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, šīs izmaiņas varētu samazināt dīzeļdegvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet marķētās dīzeļdegvielas cenu - par apmēram 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī ir palielināta par aptuveni 40%, savukārt 95. markas benzīna cena ir pieaugusi par nepilniem 20%.