Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.
FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.
PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.
Turklāt pēc 2022. gadā pieņemtajām izmaiņām ES PVN regulējumā vēl skaidrāk tika iezīmēts virziens uz videi kaitīgāku produktu PVN priekšrocību pakāpenisku mazināšanu. Tas paredz, ka fosilajiem kurināmajiem ilgtermiņā netiek paplašinātas iespējas piemērot PVN samazināto likmi, jo tas būtu pretrunā arī ES Zaļā kursa mērķiem.
FM norāda, ka Polija un Spānija, reaģējot uz strauju cenu kāpumu, īslaicīgi ieviesa PVN samazināto likmi degvielai, taču Eiropas Komisija publiski jau norādīja, ka šādi risinājumi neatbilst spēkā esošajai PVN direktīvai, jo tā neparedz iespēju piemērot PVN samazināto likmi degvielas piegādēm. Saistībā ar šiem lēmumiem Eiropas Komisija arī pieprasīja attiecīgajām valstīm skaidrojumus.
Jau ziņots, ka Rokpelnis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka nepieciešamības gadījumā netiek izslēgta iespēja virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.
Rokpelnis norādīja - ņemot vērā faktu, ka praktiski visi naftas produkti un gāze Latvijā tiek importēti un netiek ražoti uz vietas, valsts iespējas tieši ietekmēt globālos procesus un cenu tendences ir ierobežotas. Tāpēc, viņaprāt, būtiskāk ir objektīvi vērtēt notiekošo un analizēt iespējamos scenārijus, kādos apmēros un kādā laikā cenu kāpums varētu turpināties.
"Ja pienāks tāda situācija, tad tas tiks arī izmantots," runājot par iespēju samazināt PVN likmi degvielai, sacīja Rokpelnis.
Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tostarp notikumi Irānā un situācija pie Hormuza šauruma, ir neskaidra un mainīga. Lai arī periodiski parādās pozitīvi signāli, viņš uzsvēra, ka nav pieļaujama nepamatotu cerību radīšana par to, ka Latvija ar nodokļu politikas palīdzību varētu pilnībā kompensēt degvielas cenu pieaugumu, ko izraisa karš Irānā un spriedze reģionā.
Jurēvics piebilda, ka diskusijās izskan arī priekšlikumi samazināt akcīzes nodokli, piemēram, tādā apmērā, kādu valsts iegūst no PVN papildu ieņēmumiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) ir uzdots kopā ar FM regulāri uzraudzīt situāciju un izvērtēt iespējamās rīcības, ņemot vērā tirgus attīstību.
Pēc Jurēvica teiktā, pašlaik ir novērojams neliels degvielas cenu kritums, tomēr, ņemot vērā situācijas nestabilitāti pasaules tirgos, šobrīd nebūtu atbildīgi iepriekš solīt konkrētus un stingrus lēmumus par tūlītēju un noteiktu rīcību.
Iepriekš EM informējusi, ka ministrijām līdz 6. maijam jāapzina vajadzības, kas radušās Tuvo Austrumu krīzes ietekmē, un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai esošajā budžetā.
Koalīcijas partneru seminārā trešdien, 22. aprīlī, izskatīts EM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Tuvo austrumu konflikta saasināšanās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību: scenāriji un rīcības virzieni". Ziņojumā iekļauta informācija par aktuālo situāciju un tās potenciālo attīstību, ietekmi uz energoresursu cenām un tautsaimniecības nozarēm.
EM seminārā iepazīstināja ar trim dažāda līmeņa attīstības scenārijiem un iezīmēja trīs virzienus, kuros grupējami potenciālie atbalsta pasākumi - iedzīvotāju atbalsts, tautsaimniecības noturības stiprināšana un proaktīva rīcība, lai nākotnē efektīvāk pārvarētu potenciālās krīzes.
Ministrijā norāda, ka koalīcijas partneri vienojās, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina finansēšanas iespējas. Ņemot vērā pieaugošās energoresursu cenas, ministrijām līdz 6. maijam jāapzina vajadzības, kas radušās Tuvo Austrumu izraisītās krīzes ietekmē, un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai esošajā budžetā, kā arī jāizvērtē funkciju samazināšanas iespējas. Savukārt Finanšu ministrijai uzdots sagatavot nodokļu ieņēmumu izpildes analīzi.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzīmē, ka EM ciešā sadarbībā ar citām ministrijām un nozares pārstāvjiem aktīvi strādā, lai mazinātu Tuvo Austrumu konflikta ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Mērķis ir savlaicīgi reaģēt uz energoresursu cenu svārstībām un nenoteiktību tirgos, vienlaikus nodrošinot gan atbalstu iedzīvotājiem, gan konkurētspējas saglabāšanu uzņēmumiem. Patlaban īpaši svarīga ir koordinēta un elastīga rīcība, lai stiprinātu ekonomikas noturību un mazinātu ārējo satricinājumu ietekmi ilgtermiņā.
Valainis uzsver, ka koalīcijas partneru starpā vienojās meklēt finansējumu, ko novirzīt atpakaļ tautsaimniecībā tiem, kam tas ir primāri nepieciešams - drošībai, ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kā arī inflācijas spiediena mazināšanai. Tāpat ir jādomā par taupības un budžeta pārskatīšanas pasākumiem ministrijās.
Atbilstoši degvielas tirgus izmaiņām tiks prioritizēti pasākumi degvielas sadārdzinājuma mazināšanai. Papildus tam EM līdz 2026. gada 16. jūnijam regulāri, reizi divās nedēļās, informēs Ministru kabinetu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, norāda ministrijā.
