Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2. 

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Gan Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, gan atsevišķi politiķi un degvielas tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka degvielas cenu šis lēmums nesamazināja, un Konkurences padome atzinusi, ka ieguvēji no neskaidrajiem lēmumiem bija ārzemju naftas pārstrādes uzņēmumi. Latvijas patērētājs nebija ieguvējs.

2024.gada 5.februārī Eurostat publicēja datus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu transportā ES dalībvalstīs. Eiropas Savienībā 2022.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā kopumā pieauga, taču Latvijā tas samazinājās par 52%, veidojot vien 3,1%. Straujais atjaunojamās enerģijas izmantošanas kritums skaidrojams ar lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. LBBA prognozē vēl zemāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā 2023.gadā.

Jau 2030.gadā šim īpatsvaram visās ES dalībvalstīs jāsasniedz gandrīz 30%, un Eiropas Komisija var piemērot sodus tām dalībvalstīm, kas to neizdara. Vienlaikus ES dalībvalstīm ir jāizpilda arī ikgadējie SEG emisiju samazināšanas mērķi, kurus neizpildot, varam nonākt situācijā, ka budžeta līdzekļi ir "jānoraksta", pērkot emisiju kvotas no citām valstīm, kas saistības izpilda.

LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem. Saskaņā ar LBBA aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā, savukārt bioetanols šobrīd benzīna cenu pat samazina, jo biržā ir lētāks nekā benzīns.

LBBA uzskata, ka, lai Latvija paaugstinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā un samazinātu SEG emisiju, ir nepieciešams biodegvielas obligāto piejaukumu dīzeļdegvielai noteikt visa gada garumā. Tas nodrošinātu to, ka gan tā saucamās pirmās, gan tā saucamās modernās jeb otrās paaudzes biodegvielas tiktu izmantotas vairāk. Gan Lietuvā, gan Polijā piejaukuma prasība dīzeļdegvielai ir visa gada garumā. Tā kā Latvijā transportā pārsvarā tiek izmantota dīzeļdegviela, šādam pasākumam ir liels pienesums SEG emisiju samazināšanā.