Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.
Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.
“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.
Jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka Sabiedriskā transporta padome, apstiprinot plānoto maršrutu tīkla apjomu nākamajam gadam reģionālās nozīmes maršrutos (kilometros), paredz, ka maršrutu tīkla apjoms nevar mainīties vairāk par 5 %, izņemot gadījumu, ja izmaiņas maršrutu tīklā ir nepieciešamas sociālo un ekonomisko izmaiņu dēļ, piemēram, būtiskas pasažieru plūsmas izmaiņas.
Iekļaušanās nepietiekamā valsts bāzes budžeta finansējumā nav ne sociāli, ne ekonomiski apstākļi, kas ļauj pārkāpt MK noteikumu prasības. Tāpat arī attiecībā pret 2023, 2024 un 2025.gadu nav vērojamas būtiskas pasažieru plūsmas izmaiņas. Vienīgais aspekts, ko saredzam šādu lēmumu īstenošanā, ir graut sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.
Asociācija norāda, ka uzņēmēji, saskaņā ar līgumiem bija rēķinājušies ar iespējamo 10% maršrutu samazinājumu 10 gadu laikā, kas būtu pakāpeniska pielāgošanās jaunajai situācijai, bet ne tik drastisku un pēkšņu samazinājumu gada vai divu laikā. “Valsts no savas puses ilgtermiņa līgumos bija paredzējusi augstas prasības, pretī nodrošinot prognozējamību 10 gadu garumā. Pasažieru pārvadātāji no savas puses bija rēķinājušies ar noteiktu maršrutu noslodzi, plānojumu, reisu skaitu un pārvadāto pasažieru skaitu. Šobrīd tas viss būs jāpārrēķina un jāpārplāno, lai nodrošinātu maksimālu atdevi un ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus. Kas tos atlīdzinās pārvadātājiem, ja jau šobrīd valsts nespēj kompensēt straujo izmaksu kāpumu?” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.
Slēdzot līgumus, pārvadātāji bija rēķinājušies ar valsti kā uzticamu sadarbības partneri, bet jaunā situācija rada nedrošību par ilgtermiņa politikas plānošanu un īstenošanu valstī. Turklāt galvenais cietējs būs iedzīvotāji, kas izmanto reģionālās vietējās nozīmes sabiedrisko transportu un kuriem būs jārēķinās ar būtiskām neērtībām, vai kuru nokļūšanai no vienas vietas uz citu būs jāmeklē alternatīvi veidi, un daudzviet tas būs tikai privātais transports, kas ne visiem būs pieejams.
