Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

No pakalpojuma eksporta uz vietējo tirgu

Līdz 2022. gadam SEP arhitektūras biroja pakalpojumi vairumā gadījumu bija eksports uz dažādām pasaules valstīm, tieši projektējot energobūves, tomēr jau kopš 2015. gada tika veidotas iestrādnes uz vietas Latvijā, konkrēti – uzņēmumā Balticovo. Pēdējos gados SEP fokusējas uz vietējo tirgu tieši lauksaimniecībā, konkrēti – veicot pilna cikla konsultāciju. SEP arhitektūras birojs savu karjeru lauksaimniecisko būvju projektēšanā sāka ar biogāzes staciju celtniecību un tieši uzņēmumā Balticovo. Tas tādēļ, ka SEP ir plaša pieredze spēkstaciju projektēšanā un autoruzraudzībā citās jomās. Proti, enerģētika pēc būtības SEP kā projektētājiem nebija jaunums. Jaunums bija enerģiju ražot no mēsliem, konkrētajā gadījumā – no vistu mēsliem. Piemēram, runājot par biogāzes staciju būvniecību, SEP piedāvājums nav tikai putnu mēslu pārstrādei. Plašāk raugoties – tie var būt cūku mēsli, govs mēsli vai jebkuri citi atkritumi, jo gāze iznāk no ļoti daudzām izejvielām. SEP sāk ar idejas apstrādi, tālāk izstrādā biznesa plānu, izejot no izejvielu apjoma, saprotot klientam labāko risinājumu. Tālāk veido tehnoloģiju konkrētajai izejvielai, top projekts, visbeidzot SEP Construction var arī uzbūvēt šo spēkstaciju. “Lauksaimniecībā mēs spējam piedāvāt pilnu risinājumu no idejas līdz realizācijai, un tas attiecas ne tikai uz biogāzes stacijām,” norāda O. Mihailovskis. 

Piedāvājums zemniekam, kurš zina, ko grib ražot 

“Domājot plašāk, runa var būt par jebkuru zemnieku Latvijā, kuram pieder zeme un ir skaidrība par kādu ražošanas procesu, kuru viņš ir izvēlējies veikt savā īpašumā,” sadarbības priekšnoteikumus īsi raksturo SEP Lauksaimniecības projektu direktors O. Mihailovskis. 

SEP izpēta visas attīstības iespējas, kāda ir zeme, kādi ir ierobežojumi tās apkaimē un pašā zemes gabalā. Tālāk seko tehnoloģiskā procesa izstrāde vai esošā procesa uzlabojumi. Tiek apkopota informācija par to, kas notiek pasaulē konkrētajā ražošanas segmentā, un tiek piedāvāts labākais risinājums konkrētajai vietai un ražošanas apjomam. “Mēs palīdzam arī finansējuma piesaistē. Avoti vienmēr ir vairāki, un nozīmīgi ir publiskā atbalsta fondi lauksaimnieciskajai ražošanai. Tiek izstrādāta individuālā investīciju piesaistes stratēģija, kas pieļauj idejas realizāciju. Tad, kad ir skaidra projekta jēga un kur iegūt līdzekļus, sākas projektēšana un vēlāk būvniecība,” norāda O. Mihailovskis. 

Kūtis ir sarežģītākas par dzīvojamām mājām 

Bez enerģētikas būvēm SEP arhitektūras birojs ir projektējis lauksaimnieciskās ražošanas industriālās būves un angārus un ar to saistīto infrastruktūru. Piemēram, Balticovo gadījumā tika projektētas un būvētas ārpussprostu vistu novietnes, kas bijis izaicinājums projektētājiem un būvniekiem. Jautāts, ar ko lauksaimniecības būves atšķiras no parastiem angāriem, piemēram, loģistikai, O. Mihailovskis uzsver, ka lauksaimniecībā, jo sevišķi lopkopībā, putnkopībā runa ir par dzīvnieku novietnēm, kūtīm, kur prasību līmenis ir ļoti specifisks. Katrā nozarē ir īpašas prasības no Valsts vides dienesta un citām institūcijām, kuras atbild par dzīvnieku labbūtību. “Pati ēka ir kā čaula, kurā iekšā ir virkne tehnoloģisku iekārtu, kas nodrošina vajadzīgo prasību izpildi, piemēram, mikroklimatu dzīvniekiem vai putniem, un tas ir svarīgi ne tikai valsts iestādēm, bet arī ražotājam. Ja atbilstošā mikroklimata nebūs, ražošana kļūs neefektīva. Pēc būtības ēka tiek pielāgota gan dzīvnieku dzīvošanas, gan arī ražošanas procesam, un tas ir pat sarežģītāk nekā cilvēku dzīvojamā māja, kurā ir tikai viena prasība – nodrošināt labus dzīves apstākļus cilvēkam. Ražošanas prasību dzīvojamā ēkā nav,” sacīja O. Mihailovskis.

Biogāzes ražošana jāapsver katram lauksaimniekam 

SEP speciālists uzskata, ka gandrīz jebkurā lauku saimniecībā ir vērts apsvērt ideju par biogāzes ražošanu. Saprotams, ka ne visas saimniecības ir pietiekami lielas, lai tikai ar saviem atkritumiem un mēsliem nodrošinātu pietiekamu izejvielu daudzumu, tādēļ zemniekiem ir ieteicams domāt par kooperāciju, apvienoties pa trim, četrām vai vairāk saimniecībām šāda projekta realizācijai. Jautāts par minimālo hektāru daudzumu saimniecībā, O. Mihailovskis uzsvēra, ka visi gadījumi ir atšķirīgi un daudz kas atkarīgs no ražošanas veida konkrētajā saimniecībā. Savukārt, par Latvijas zemnieku kooperēšanos runājot, viņš norādīja uz tehniskajiem parametriem, kas to ierobežo: “Kooperācijas iespējas nav saistītas tikai ar kooperēšanās spēju vai prasmi. Jautājums ir par apkaimē esošo zemnieku rīcībā esošajām izejvielām, proti, kādi atkritumu vai mēslu veidi ir zemnieku rīcībā, jo tehnoloģiskais process tiek pielāgots konkrētām izejvielām,” sacīja speciālists. Proti, pat ļoti draudzīgiem, blakusesošiem kaimiņiem kooperācija var nesanākt, ja izejvielas nav saskanīgas. O. Mihailovskis arī sacīja, ka zemniekiem nav uzreiz jāplāno milzīgas ražotnes. “Pirmsākumā, iespējams, biogāzes ražotne var noderēt koģenerācijai – elektrība un siltums ražots saimniecības vajadzībām. Vēlāk, kad izdodas piesaistīt labus kooperācijas partnerus un izejvielu kļūst vairāk, var domāt par gāzes attīrīšanu un biometāna pārdošanu,” tā speciālists, uzsverot, ka biogāzes attīrīšana ir izdevīgāka un šobrīd, esot pietiekamam izejvielu daudzumam, vairums zemnieku orientējas tieši uz pārdodamas gāzes, nevis elektrības un siltuma ražošanu. 

Infrastruktūra – daļa no projekta 

Vēl viena liela sadaļa, gluži tāpat kā pilsētā, arī lauku sētā ir infrastruktūras būvniecība, un SEP šo sadaļu nodrošina visos projektos. “Visa veida infrastruktūra pazemē, virszemē un pa gaisu ir mūsu redzeslokā, un projektos to nodrošinām,” saka O. Mihailovskis. Tostarp SEP nodarbojas arī ar atbilstošu attīrīšanas iekārtu projektēšanu. “Attīrīšanas iekārtas ir apkalpojošā infrastruktūra, kas izriet no ražošanas veida un patiesībā ir neizbēgama projekta sastāvdaļa, ja ir šāda vajadzība. SEP, realizējot katru projektu, plāno gan ražošanas infrastruktūru, gan tā saukto uzturēšanas infrastruktūru, pie kuras pieder attīrīšanas iekārtas,” tā SEP lauksaimniecības projektu direktors, piebilstot, ka lauksaimniecībā nodarbojas arī ar meliorācijas plānošanu konkrētu projektu sastāvā. 

Pilna cikla piedāvājumā konkurentu nav 

Jautāts, vai lauksaimniecībā ir konkurenti, kas piedāvā līdzīgus risinājumus, O. Mihailovskis uzsvēra, ka pilna cikla projektu vadība, ieskaitot būvniecību, finanšu piesaistes stratēģiju, ir SEP īpašā tirgus priekšrocība. “Es zinu, ka ir projektētāji, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko būvju projektēšanu, ir būvnieki, kas darbojas nozarē, bet visa procesa nodrošināšana no sākuma līdz beigām ir mūsu unikālais piedāvājums Latvijas tirgū,” tā speciālists, piebilstot, ka Balticovo gadījumā tieši SEP vada 100 miljonus vērta investīciju portfeļa budžetu kā projekta vadības uzņēmums. “Mēs katram atsevišķam projektam veicam cenu aptaujas, izvēlamies tehnoloģiju un iekārtu piegādātājus mēs piesaistām būvuzraugus, būvdarbu veicējus, darām visu, lai ideja tiktu novadīta līdz realizācijai līgumā noteiktā laikā un budžetā,” teica O. Mihailovskis, uzsverot, ka Design&build piedāvājums, iekļaujot projekta priekšizpēti un finansējuma stratēģijas izstrādi, ir unikāls piedāvājums nozarē.

VIEDOKLIS

SEP projekti nodrošina Balticovo attīstību desmitgadēm 

Dzintars Jakubaits, Balticovo tehniskais direktors

Balticovo pēdējo gadu laikā īsteno apjomīgus un stratēģiski nozīmīgus projektus, kuru mērķis ir gan ilgtspējīga ražošana, gan konkurētspējas stiprināšana starptautiskajos tirgos. Šo mērķu sasniegšanā nozīmīga loma ir arhitektūras birojam SEP, kas ne tikai izstrādā projektus, bet arī pārstāv Balticovo intereses būvniecības procesā, nodrošinot, lai sarežģītās ieceres kļūtu par funkcionālām un drošām būvēm. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ārpussprostu sistēmas vistu novietņu izveide. Investīcijas šajā projektā pārsniedz vairāk nekā 100 miljonus eiro, un tā ietvaros tiks uzprojektētas un uzbūvētas 12 vistu novietnes, četras jaunputnu novietnes, olu šķirotava, transporta infrastruktūra. Visu šo mums projektē SEP. SEP inženieri minētajās novietnēs integrē sarežģītas ārpussprostu novietnes, jo atšķirībā no vienkāršas noliktavas vai angāra šādām ēkām jānodrošina precīzi mikroklimata risinājumi, proti, ventilācijas, apgaismojuma u.c. sistēmas, kas atbilst dzīvnieku labturības standartiem. Arhitektiem un inženieriem šeit jāspēj sabalansēt dzīvnieku vajadzības, cilvēku darba vidi un efektīvu ražošanas procesu. Savukārt olu šķirotava būs šī jaunā vistu novietņu kompleksa centrs un loģistikas centrs. Otrs nozīmīgais posms – ilgtspējas projekti, kuros SEP veica projektēšanu un koordināciju biogāzes ražotnes Egg Energy un biometāna attīrīšanas stacijas Bovo Gas izveidē. Šīs būves būtiski atšķiras no ierastām industriālām ēkām – te jānodrošina augsta tehnoloģiskā sarežģītība, drošības standarti un integrācija ar jau esošo infrastruktūru. Īpašs uzsvars tika likts uz procesa nepārtrauktību un risku mazināšanu, kas nozīmēja gan precīzu projektēšanu, gan ciešu sadarbību ar būvniekiem un inženiertehnisko komandu. SEP darbs šo projektu īstenošanā apliecina, ka arhitektūra lauksaimniecības sektorā ir par funkcionalitāti, drošību un ilgtspēju. Balticovo gadījumā tas nozīmē spēju radīt risinājumus, kas nodrošina uzņēmuma attīstību desmitiem gadu uz priekšu.

VIEDOKLIS

Vistu mēslu pārstrāde ir SEP Know-how 

Ralfs Pilsētnieks, SEP biogāzes projektu vadītājs 

Problēma ar vistu mēslu pārstrādi pastāvēja un vēl aizvien ir aktuāla visā pasaulē. SEP arhitektūras birojs pie problēmas risinājuma sāka darbu vēl pirms 2015. gada, jo uzņēmuma daļu turētājiem pieder arī uzņēmums Balticovo. Proti, bija aktuāli efektīvi tikt galā ar problēmu, kas līdz šim visur skaitījās neatrisināta. Patiesībā eksistēja dažādi inženiertehniskie risinājumi putnu mēslu pārstrādei, bet katrs atsevišķi tie bija neefektīvi un reāli dabā darbojās ar negatīvu lietderības koeficientu vai nedarbojās vispār. 

Process līdz 2015. gadam bija ilgs, un pie tā ir strādājušas vairākas inženieru komandas. 2015. gadā mēs radījām pilotprojektu – Egg Energy, apkopojot dažādus tehniskos risinājumus no visām pasaules malām. Tajā brīdī, kad uzbūvējām šo biogāzes staciju, sastapāmies ar ļoti daudzām problēmām. Iemesls, protams, bija tas, ka mēs faktiski dabā mēģinājām realizēt ko tādu, kas nekur citur pasaulē vēl jēdzīgi nestrādā pat šodien. SEP tehnoloģija formējās ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Vairākus gadus pašu būvētajā stacijā mēs strādājām pie katra ražošanas posma precizēšanas, pielabošanas un šobrīd esam tikuši pie funkcionējoša tehnoloģiju kompleksa, kuru var piedāvāt arī citiem. Šodien mēs varam teikt, ka mūsu rīcībā ir unikāla putnu mēslu pārstrādes tehnoloģija un tā jau ir pieprasīta Latvijā, Baltijā, citviet Eiropā un pat ASV, kur mums šobrīd ir trīs biogāzes un biometāna staciju projekti. Proti, katra tehnoloģiskā procesa daļa teorijā nav nekas pirmreizējs, bet, saliekot to visu kopā praktiski strādājošā sistēmā, rodas unikālā tehnoloģija, jo sevišķi, ja uzsveram, ka efektīva biogāzes ražošana nozīmē naudas ziņā loģisku investīciju uzņēmumiem. Tā šobrīd ir mūsu galvenā priekšrocība tirgū, mēs varam piedāvāt tehnoloģiju, kas efektīvi pārstrādā putnu mēslus un kā gala produktu ražo zaļo enerģiju. Procesa ražošanas blakusprodukts ir digestāts, kas ir biogāzes ražošanas procesā jau izmantotā izejviela. 

Arī digestāta pārstrāde ir pamatīgs inženiertehniskais izaicinājums. Mūsu tehnoloģija ietver šī blakusprodukta pārstrādi vērtīgā mēslojumā. Šis ir ļoti svarīgi, jo biogāzes ražošanas procesā saražotā mēslojuma produkcija tiešā veidā aizvieto lauksaimniecības industrijā šobrīd izmantotos produktus, kas tiek ražoti no neatjaunojamiem resursiem. Lauksaimniecības industrijai šāda tehnoloģija ir milzīgs ieguvums. Līdz 2024. gadam Egg Energy saražoto biogāzi dedzināja ģeneratoros, lai iegūtu atjaunojamo elektroenerģiju un siltumu, jo citas izvēles īsti nebija. Tā bija pieņemtā prakse un biznesa modelis biogāzes stacijām – zaļā elektroenerģija tika pārdota tīklā, bet siltums atgriezts ražošanas procesā. Biogāzes ražošana ir bioloģisks process, kas notiek 24/7 – pauzes nav iespējamas. Tāpēc ražotņu ienesīgums ir tieši atkarīgs no saražotā gala produkta un tā cenas tirgū. Elektroenerģija noteikti nav stabilākais energoresurss šajā ziņā. Tāpēc ap 2020. gadu sākām aktīvi domāt par biogāzes attīrīšanas tehnoloģijām. Biogāzi attīrot, iegūstam biometānu – tas ir dabasgāzes analogs. 

Vienīgā atšķirība ir ieguves avots. Dabasgāzes un biometāna tirgus ir daudz stabilāks par elektroenerģijas tirgu, līdz ar to tika pieņemts lēmums biogāzes staciju modernizēt. Šeit svarīgu lomu spēlē biometāna ražošanas avots. Ar SEP unikālo tehnoloģiju ražojot biogāzi no tīriem vistu mēsliem, saražotais biometāns iegūst vērtīgu zaļo sertifikāciju, kas atzīta visā Eiropā. Tas nozīmē augstu gāzes pārdošanas cenu. Lai realizētu mērķi ražot biometānu, piemeklējām labāko tehnoloģiju projekta specifikai un izstrādājām biogāzes attīrīšanas stacijas jeb biometāna ražotnes projektu, ko pagājušogad arī uzbūvējām. 2024. gada janvārī ekspluatācijā nodevām Bovo Gas biometāna ražotni – Egg Energy turpinājumu. Tā ir pirmā un vēl joprojām vienīgā ražotne Latvijā, kas ar tiešo pieslēgumu ievada biometānu kopējā dabasgāzes tīklā. Savu pieredzi esam pārvērtuši produktā, kuru šobrīd piedāvājam saviem klientiem. Tiem, kuri ir tuvāk gāzes pārvades maģistrālēm, ir iespēja veidot individuālos pieslēgumus biometāna ievadei, savukārt tiem, kuri atrodas tālāk, ir iespēja gāzi saspiest un pārvadāt cisternās ar smagajām mašīnām līdz ievades punktam. Papildus jau šogad tika atklāts pirmais publiskais ievades punkts Džūkstē, un ceram, ka šo punktu tuvākajā nākotnē kļūs arvien vairāk.