To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību. 

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju? 

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Ar 1. jūniju kosmetologi varēja atsākt strādāt! 

Tā tas ir, bet ir vairākas unikālas nianses. Vispirms visi individuālo pakalpojumu sniedzēji – arī kosmetologi, kuru darbība ir liegta, – no 1. jūnija var atsākt darbu, ja ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. Tā kā tikai kosmetologi ir ārstniecības personas, kas varēja izmantot iespēju vakcinēties ātrāk, bet pārējie nozares speciālisti nebija iekļauti pret Covid-19 prioritāri vakcinējamo personu grupā, tad vakcināciju (abas potes) ir saņēmusi tikai neliela daļa individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju. Bez tam, lai varētu strādāt individuāli, praktizējošiem speciālistiem ir vajadzīgas ne tikai divas potes (pat ja saņem pirmo poti maija nogalē, tad otrā tāpat jāgaida 2–3 nedēļas), bet arī vēl 14 dienu (pēc Janssen vakcīnas saņemšanas – 15 dienu) nogaidīšanas periods. Tas nozīmē, ka, lai arī juridiski kosmetologi varēja sākt strādāt 1. jūnijā, būtiska daļa to nemaz nevar izdarīt un realitātē sākt darbu varēs tikai pēc vairākām nedēļām. Diez vai klienti spēs gaidīt un izprast smalkās detaļas, jo valdība taču atļāva strādāt individuāli praktizējošiem kosmetologiem. Protams, situācija būtu bijusi citāda, ja, piemēram, valdība jau martā, aprīlī būtu skaidri pateikusi: varēsiet atsākt darbu tikai tad, kad būsiet vakcinējušies, nevis šādu lēmumu pieņemt dažas dienas (29. maijā) pirms 1. jūnija.

Visu interviju lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!