Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju. 

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs. 

Te jāpaskaidro, ka šobrīd ar jēdzienu pašu resursi ES ikgadējā budžetā saprot dalībvalstu iemaksas un muitas nodevas. Pašreizējais skaidrojums, atbildot uz jautājumu Kāpēc?, protams, ir saistīts ar aizsardzības sfēru un augošajām vajadzībām, tomēr par jaunu centralizētu nodokļu nepieciešamību Eiropas Parlamentā runāja jau krietni pirms pandēmijas sākuma, turklāt esmu pats to dzirdējis klātienē, viesojoties Strasbūras parlamenta sēdēs pirms 2020. gada.  

Db.lv arī lūdza komentārus Latvijas Finanšu ministrijai.

"Latvija no savas puses atbalstītu Tabakas nodokļu direktīvas pārskatīšanu, jo spēkā esošais regulējums vairs neatbilst aktuālajai tirgus situācijai. Aizvien lielāku īpatsvaru ieņem jauni, līdz šim harmonizācijai nepakļauti smēķēšanas produkti. Ja attiecīgā direktīva tiks publicēta, Finanšu ministrija to izvērtēs, ņemot vērā Latvijas nacionālās intereses, kā arī fiskālās un administratīvās ietekmes aspektus. Nodokļu jautājumi Eiropas Savienībā tiek pieņemti ar vienbalsīgu visu dalībvalstu atbalstu, kas nozīmē, ka katrai valstij, tostarp Latvijai, ir būtiska loma kopējās nostājas veidošanā," komentē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Zaiga Dziļuma.

Vai tabakas nodoklis būs Briseles budžeta risinājums?

Euractiv jau iepriekš vēstījis pieminētajā ziņojumā pausto, ka par nodokļiem atbildīgais ES komisārs Vopke Hekstra aizstāv ideju par tabakas nodokļu paaugstināšanu, lai atbalstītu ES budžetu, jo EK nevēlas turpmāk noslogot emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS).

Pagājušajā mēnesī Euractiv publicēja nopludinātu Komisijas direktīvas grozījumu projektu par tabakas akcīzes nodokli (TED), kurā tika ierosināts cigarešu nodokli palielināt par 139%. Starpnozaru saskaņošanas sanāksme par TED projektu paredzēta 15. jūlijā, proti, ļoti drīz, bet oficiālais priekšlikums gaidāms rudenī.

No šīm dokumentu driskām nav īsti saprotams, kas tiks darīts, jo ES dalībvalstis jau šobrīd cigaretes apliek ar akcīzes nodokli un PVN. Vēl arī netop skaidrs, vai EK vēlas ieviest papildu ES līmeņa nodevu visai tabakai, kas – līdzīgi kā ETS – tieši papildinātu tieši ES budžetu.

Tabakas lobijs norāda uz kontrabandas palielināšanos

Tabakas lobijs jau ir brīdinājis, ka nodokļu palielināšana viņu produktiem vienkārši veicina melnā tirgus apmērus un samazina nacionālos ieņēmumus, tādējādi vājina centienus piesaistīt līdzekļus nākamajam ilgtermiņa ES budžetam.

Politiski TED pārskatīšana saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem, jo tās apstiprināšanai nepieciešams visu dalībvalstu vienbalsīgs atbalsts. Grieķija, Itālija, Rumānija un Bulgārija stingri iebilst TED pārskatīšanai, taču, ja šis pasākums tiks sasaistīts ar nākamo ES budžeta priekšlikumu, politiskā dinamika var mainīties.

“Tas ir viens veids, kā piespiest dalībvalstis paaugstināt tabakas nodokļus, neuzsākot TED pārskatīšanu,” Euractiv norāda kāds ar tabakas politiku saistīts avots. Arī skaidri ziņu par to, ka tabakas nodokļus cels, neviens vēl tieši neapstiprina.

Ir citi signāli par nodokļa tapšanu

Interneta medijs  Clearing the Air savā rakstā norāda, ka ilgi gaidītā ES Tabakas direktīva varētu iekļaut nodokļa paaugstinājumu elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem un šis paaugstinājums tiks izstrādāts tā, lai tieši finansētu ES budžetu. Arī šis medijs norāda uz nopludinātiem dokumentiem, turklāt ar piezīmi, ka tas ir informatīvs materiāls Bundestāga (Vācijas parlamenta) deputātiem, datēts ar 7. jūliju. Tas EK tiks skatīts jau 16. jūlijā, kad tiks prezentēti priekšlikumi par tā saucamajiem ES budžeta pašu resursiem. 

Saskaņā ar piezīmi – kas ir informatīvs materiāls Bundestāga (Vācijas parlamenta) deputātiem, datēts ar 7. jūliju, – Eiropas Komisija nākamnedēļ, trešdien (2025. gada 16. jūlijā), prezentēs priekšlikumu par tā saucamajiem pašu resursiem.

“[J]auni pašu resursu avoti būtu jāattīsta, kur tas piemērojams, piemēram, ieviešot nodevas par... tabaku,” teikts dokumentā, lai gan tiek norādīts, ka priekšlikumu pakete “vēl ir iekšējo konsultāciju procesā”...

Clearing the Air pēc savā rīcībā esošās informācijas norāda uz to, ka Komisija šoreiz plāno iekļaut arī nodokļus par elektroniskajiem atkritumiem. Tāpat tiek apsvērta nodevu palielināšana no Eiropas Ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS), kas (pēc palaišanas) būs jāmaksā ceļotājiem no valstīm ārpus ES (piemēram, Apvienotās Karalistes) pirms ieceļošanas ES. Turklāt medijs jau paredz smagas debates par šiem jautājumiem. 

Vairākas dalībvalstis, tostarp Itālija, Grieķija un Rumānija, ir izteikušas skepsi par jauniem akcīzes nodokļu noteikumiem nikotīna produktiem. Savukārt citas, īpaši Dānija un Nīderlande, aktīvi izdara spiedienu uz Komisiju, lai tā nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu, un vēlas, lai īpaši uzmanības centrā nonāktu drošākie nikotīna produkti.

Svantesone tabakas nodokļus nevēlas atdot ES birokrātiem

Tas, ka runas par nodokļu celšanu ir vismaz daļēji patiesas, ļoti skaidri parādās Zviedrijas finanšu ministres Elizabetes Svantesones ierakstos sociālajā tīklā X, kur viņa vairākos tekstos norāda uz to, ka EK iecere pamatīgi cels Zviedrijā iecienīto alternatīvo tabakas izstrādājumu snus jeb tabakas spilventiņus, kas kā alternatīva aktīvai smēķēšanai ir valsts atbalstīts līdzeklis, cenu. Kopš 90-to gadu sākuma smēķētājiem mērķtiecīgi ir piedāvāts alternatīvs līdzeklis – snus jeb tabakas spilventiņi. Šobrīd valstī ir ļoti maz cigarešu smēķētāju, un tas atspoguļojas veselības statistikā. 

Turklāt E. Svantesone X skaidri norāda, ka nav mierā ar ES politiku: “Valdība vēlas, lai katra ES valsts apliek ar nodokļiem tabaku un nikotīnu, pamatojoties uz to relatīvo kaitīgumu. Un mums ir acīmredzami, ka nodokļu ieņēmumiem vajadzētu nonākt Zviedrijas labā, nevis ES birokrātijas rokās.”

No Zviedrijas finanšu ministres retorikas X redzams, ka vismaz Zviedrijas Mēreno partija (Moderate Party) nevēlas šo nodokli dalīt ar ES. Tas arī ir saprotams, jo Zviedrija ir faktiski vienīgā valsts Eiropā, kas jau 30 gadu garumā cīnās ar smēķēšanu, piedāvājot alternatīvu, un kurai ir statistika par esošām izmaiņām sabiedrības veselības stāvoklī. Tieši šī iemesla dēļ viņa min terminu relatīvais kaitīgums, jo klasiskās saslimšanas, kas piemeklē cilvēkus, kuri ieelpo dūmus no degošas tabakas, Zviedrijā ir krasi samazinājušās. 

Latvijas situācija ir īpaša

Jāteic, ka Latvijas kā vienas no ES robežvalstīm ar Krieviju un Baltkrieviju situācija ir īpaša. Proti, Latvijā jau šobrīd kontrabandas cigarešu apjoms ir nedaudz zem 20% no visām pieejamajām cigaretēm. To konstatē samērā vienkāršos pētījumos, par kuriem iepriekš esam rakstījuši. Pētnieki, tautiski runājot, pārbauda atkritumu kastes un skatās, kādas akcīzes zīmes ir uz izmestajām paciņām. Pie noteikta apjoma pētījuma rezultātus var interpolēt. 

No šī fakta izriet, ka Latvijas muitai un policijai ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai apturētu kontrabandu gan uz Latviju, gan tranzīta kontrabandas kravas. No otras puses, ir zināms, ka cenas palielināšana audzē nelegālo cigarešu tirgu. Ievērojot, ka Latvijas teritorijā nav nevienas tabakas ražošanas rūpnīcas, kas dotu kaut jel kādu pienesumu tautsaimniecībai, stāsts ir tikai un vienīgi par nodokļu iekasēšanu. Jo lielāku nodokli uzliks par labu ES, jo lielāks kļūst nelegālais tirgus, jo vairāk naudas vajag kontrabandas tvarstīšanai, un līdztekus samazinās akcīzes un PVN apjomi no legāli pārdotajiem nikotīna izstrādājumiem. 

Īsāk - pēc pamatīgas cenu celšanas par labu ES Latvija noteikti zaudēs daļu no cigarešu un tabakas izstrādājumu nodokļiem un neiegūs papildu naudu tēriņiem muitas un policijas uzturēšanai. 

Jau bijušas dižas tabakas nodokļa ieceres

Latvijas interneta portālā Diena ir raksts par šo tēmu, kur tiek norādītas iepriekšējās nodokļu celšanas ieceres. Proti, sākotnēji plānotie priekšlikumi, kas tika skatīti 2022. gada decembrī, bet tā arī netika iesniegti tālākai izskatīšanai, paredzēja dramatisku nodokļu kāpumu, tostarp pieaugumu cigaretēm par 100 %, kāpumu cigāriem un cigarillām par 900 %, savukārt citiem tabakas izstrādājumiem pieaugumu līdz pat 445 % apmērā. Nīderlandē, Francijā un vēl dažās valstīs līdzvērtīgi palielinājumi jau notikuši un negatīvās sekas jau redzamas. Beļģijā un Francijā ir augstākais nelegālo cigarešu īpatsvars ES (33%). Diena.lv, atsaucoties uz Nielsen pētījumu, norāda, ka nelegālo cigarešu tirgus Latvijā saglabājas viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, sasniedzot 19,1%. 

Cigaretes nav vienīgais tabakas produkts

RTU asociētais profesors, ekonomikas zinātņu doktors Māris Jurušs Diena.lv atzīst, ka šobrīd diez vai būtu pareizais laiks šādu jautājumu izskatīšanai. Tik būtiska nodokļu celšana noteikti radīs papildu spriedzi gan sabiedrībā, gan nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jomā. “Ir visai apšaubāmi, ka tas Latvijā varētu nest pozitīvu pienesumu, jo palielinās riskus, kas saistīti ar tabakas produktu izplatīšanu. Jāņem vērā, ka tirgus ir visai būtiski mainījies un, piemēram, Latvijā mēs jau šobrīd netiekam galā ar visu ieviesto ierobežojumu izpildi. Jauni pasākumi tikai palielinās nodokļu iekasēšanas riskus,” pauž M. Jurušs.

“Par jebkuru nodokļu palielinājumu visvairāk priecāsies tieši kontrabandisti un nelegālie tirgoņi, jo tas paver viņiem papildu peļņas iespējas. Tiesībsargājošo institūciju kapacitāte Latvijā ir ļoti ierobežota. Mums nav arī muitas robežas ar ES valstīm, līdz ar to nav iespējams ierobežot pārrobežu tirdzniecību, bet tās apjomi ir ļoti būtiski. Turklāt cigarešu ražošanu un apriti ir daudz vienkāršāk kontrolēt nekā alternatīvo produktu ražošanu, tāpēc arī alternatīvo produktu nelegālo tirdzniecību nav iespējams ierobežot ar tādām pašām metodēm kā cigaretes. Kopā ar RTU studentiem esam pētījuši sociālo mediju un tīklu ietekmi uz nelegālo tirgu. Izplatīšanas kanāli ir kļuvuši smalkāki, daudzpusīgāki un daudz viltīgāki. Šajos apstākļos ir praktiski neiespējami izķert šos nelegālos tirgotājus. Tāpēc esošajā situācijā vēl stiprāk vērsties pret alternatīvajiem produktiem Latvijā nebūtu prātīgi,” skaidro M. Jurušs.

Profesors arī uzsver, ka šobrīd Eiropas Savienībā nav vienotas alternatīvo tabakas produktu politikas, bet tieši šis būtu virziens, kurā primāri būtu jāskatās, nevis jādomā par vienoti augstām nodokļu likmēm. Tās gluži pretēji ir jāpiemēro atbilstoši katras valsts specifikai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai.