Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Kulbergs uzsvēra, ka ministrs aizbildinās un FM ir vairāk jāiesaistās, jo tas ir starpministriju projekts.

Ašeradens atkārtoti norādīja, ka likuma izpratnē "Rail Baltica" ir transporta projekts, par kuru atbildīga SM. "Esmu likuma paklausīgs ministrs un lasu, kas ir rakstīts likumā," teica ministrs, piebilstot, ka revīzijas ziņojuma uzdevumi bija ieteikumi SM, savukārt FM darbojās savas kompetences ietvarā.

"SM ir atbildīga par projektu, ja ir kādas problēmas, mēs, protams, vairāk iesaistāmies," piebilda Ašeradens.

Ašeradens arī sacīja, ka patlaban "Rail Baltica" projektā var novērot divas fundamentālas problēmas, tostarp ir jāsaprot ekonomiskais mērķis un izmaksu pamatojums.

Ministrs skaidroja, ka FM ir mēģinājusi noskaidrot, kāds ir projekta ekonomiskais pamatojums. "Esam prasījuši to SM, tāpat tika prezentēts augsta līmeņa konsultantu pētījums, kas ir noslepenots, bet tas pētījums nedeva sajūtu, ko tāds projekts nozīme," piebilda Ašeradens.

Viņš norādīja, ka ir nepieciešams saprast, kādi būt ienākumi un ienākumu bāze no projekta gadā, jo šim projektam būs uzturēšanas izmaksas, amortizācijas izmaksas un citas lietas. "Mēs nezinām ekonomisko substenci. Kas tas būs? Tas arī ir FM galvenais iebildums informatīvajā ziņojumā. Ir nepieciešams biznesa plāns," piebilda ministrs.

Ašeradens sacīja, ka nākamais aspekts ir finansēšanas modelis, jo tas nav tikai Eiropas Komisijas (EK) projekts. Viņaprāt, problēma ir tāda, ka ir daudzas lietas, kam nevajadzēja notikt. "Ir daudz lietu, kas ir neadekvātas. Piemēram, lidostas stacijai ir grūti atrast ekonomisko pamatojumu," minēja Ašeradens.

Viņš uzsvēra, ka ir jāsaprot, kāpēc ir nokavēts projekts un kāpēc būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušas par 67%, piebilstot, ka pēc ekonomiskā redzējuma var konkrētāk strādāt pie finansējuma piesaistes. Viņš norādīja, ka FM jau tagad iesaistās projektā, pārskatot ES fondus vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā, lai pabeigtu stacijas, kā arī vērtē privātās publiskās partnerības (PPP) projektus. "Protams, ir jāsaprot, ka PPP projekta gadījumā katru gadu valstij tas būs jāatmaksā," sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka SM ir sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 20 iebildēm nav saskaņojusi SM piedāvājumu. FM norādīja, ka SM informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.