Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Velns slēpjas detaļās

Vairākums Dienas aptaujāto ekspertu piekrīt, ka izmaiņas ostās ir nepieciešamas un par reformām pārvaldībā runāts jau sen, tomēr, apspriežot ar ostas komersantiem esošo likuma redakciju un jau sāktās darbības, secināms, ka velns slēpjas detaļās. Viena no tām ir – pāreja no atvasinātas publiskas personas uz Komerclikumā regulētu jaundibināmu kapitālsabiedrību tiek veikta nevis reorganizācijas ceļā, pārveidojot darbības formu, bet gan kā vecās struktūras likvidācija un pilnīgi jaunas izveidošana. Tādēļ, drošticami, maldinoša ir publiski skandētā tēze, ka tā esot ostas pārveide no vienas formas uz citu. Patiesībā notiek pilnīga brīvostu darbības izbeigšana un jaunas formas izveide.

Ārkārtīgi svarīga nianse ir aspektā, ka ne visi aktīvi un saistības tiks nodotas jaunizveidojamai komercsabiedrībai – tas jau šobrīd tiekot darīts izlases veidā, atsevišķas saistības atstājot likvidējamajā struktūrā bez jebkāda seguma šo saistību izpildei, jo aktīvi tiks nodoti jaunajai komercsabiedrībai. Citiem vārdiem – tiks izveidota noteikta kreditoru šķira, kas paliks ar garu degunu, jo savu debitoru saistību izpildes nodrošināšanai centīsies naudu piedzīt no iztukšotās un likvidējamās Rīgas vai Ventspils brīvostas pārvaldes. Atcerēsimies Parex afēru, kur banka tika sadalīta labajā un sliktajā – brīvostu saistību sadale likvidācijas dēļ ir kas līdzīgs, tikai pirmšķietami krietni ciniskāks paņēmiens no valsts puses. Tādēļ rodas diezgan likumsakarīgs jautājums – vai tā ir apzināta ļaunprātība, likuma brāķis vai savdabīgi mūsdienu "mērnieku laiki", kur kādam tiks iemērīts daudz, bet citam nemaz?

Reforma kā Bordāna iegriba

Iespējams, nekvalitatīvā likuma redakcija ir sekas iepriekšējās koalīcijas iekšējiem ultimātiem – ostu reformu valdībā virzīja Tāļa Linkaita (Konservatīvie) vadītā Satiksmes ministrija, un koalīcijas stabilitātes vārdā neviens valdībā pret šīs reformas virzīšanu neiebilda. Taču pret to iebilda uzņēmēju asociācijas, ārvalstu tirdzniecības kameras, pašvaldības un ostas uzņēmēji. Nonākot dokumentam Saeimā, likuma grozījumus skatīja Saeimas Tautsaimniecības komisijā, atkal jau Konservatīvo biedra Krišjāņa Feldmana vadībā. 

Arī tur iebildumu un priekšlikumu bija daudz, bet, kā Dienai stāsta procesā iesaistītie deputāti, – iebildumi pēc būtības skatīti netika un bieži pat tika izsmieti no K. Feldmana puses ar argumentāciju, ka visi iebildumi taču tiek celti tikai tādēļ, lai kavētu reformu un tādējādi saglabātu līdzšinējo kārtību, nav vērts tajos pat iedziļināties. 

Rezultātā ostu likuma grozījumi Saeimai cauri tika virzīti triecientempā, mehāniski ar koalīcijas balsīm tos apstiprinot un praktiķu iebildumos neklausoties. Sak, galvenais, ka vecā struktūra tiek izjaukta, gan jau kaut kā jaunais organisms iestrādāsies. Tālāk gan sekoja referendums par ostu likuma grozījumiem, kas reformu piebremzēja, taču neapturēja, jo netika savākts minimālais nepieciešamais pilsoņu balsu skaits. Satversmes tiesā šobrīd ierosinātas divas lietas ostas reformas sakarā, kas savu izskatīšanu varētu sagaidīt nākamā gada pavasarī. 

Reformas norises shēma

Ostu likuma Pārejas noteikumu 16. punktā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022. gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem Ministru kabinets. Savukārt likvidācijas procesu īsteno Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes Rīgas ostā un Ventspils ostā, kā arī veic citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus, kas nepieciešami pienācīgai Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai. 

Tāpat noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. martam izveido likvidācijas komisijas Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai. Šā gada jūlijā šāda komisija izveidota un kā tās uzdevums noteikts līdz 2022. gada 30. novembrim "nodrošināt Rīgas brīvostas pārvaldes materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt kustamās mantas vērtību, prasību un saistību apjomu, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgu auditoru vai citu atbilstošu vērtētāju, kā arī noteikt īpašumā esošās nekustamās mantas vērtību, iesaistot nekustamā īpašuma vērtētājus, un nodrošināt līgumtiesisko saistību apzināšanu un nodošanu kapitālsabiedrībai, kas tiks dibināta Rīgas ostas pārvaldīšanai".

Pirmajā mirklī šie uzdevumi atgādina sausas grāmatvedības uzskaites darbības, tomēr, iedziļinoties noteikumos, redzams, ka patiesībā likvidācijas komisija nevis pārceļ visus aktīvus un saistības no brīvostas pārvaldes uz jaunizveidojamo komercsabiedrību, bet gan autoritatīvi nosaka kustamās mantas aktuālo vērtību, kā arī prasību un saistību apjomu. Turklāt tiek pārcelti tikai tie pienākumi un apgrūtinājumi, kas saistīti ar mantu. 

Loģisks ir jautājums, kam šāda saistību dalīšana vajadzīga, ja reiz brīvostu pārvaldēm jau tagad ir bilances un gada pārskati un visi grāmatvedības dati jau šobrīd ir bilancēs atspoguļoti un zvērinātu revidentu pārbaudīti. Tas tāpēc, ka notiek nevis brīvostu reorganizācija, bet gan likvidācija, bet likvidācijas gadījumā neviena likuma norma neparedz, ka pilnīgi visas saistības vai aktīvi būtu obligāti jānodod jaunajai struktūrai. Te arī parādās ostu reformas viltība – tieši likvidācijas komisija būs tā, kas pateiks, kuri aktīvi un kuras saistības tiks nodotas jaunajai ostas komercsabiedrībai, bet kuras paliks "sliktajā" un likvidējamā ostas pārvaldē, kur kreditori varēs dzīties pakaļ tukšam čaulas veidojumam, kurš tāpat beigās tiks likvidēts. 

Nodošanas process likumā faktiski nav aprakstīts, kas paver iespēju likvidācijas komisijai pieņemt subjektīvus un nepārbaudāmus lēmumus, šķirojot aktīvus un saistības, kas turklāt nebūtu pat apstrīdami tiesā, jo arī tas likuma grozījumos nav paredzēts. Kā norāda eksperti, jebkādas šādas pelēkās zonas atstāšana likvidācijas komisijas rokās rada potenciāli koruptīvu vidi, jo ikviens taču vēlēsies likvidācijas komisiju pārliecināt, ka tam svarīgi aktīvi jāpārņem, bet saistības jāaizmirst. 

Iecerētā ostu pārvalžu saistību nodošanas kārtība ir ļoti līdzīga ēdināšanas vai būvniecības nozarē gadiem populārajai "slimībai" – SIA uzkrāj nodokļu saistības pret valsti, nemaksā rēķinus sadarbības partneriem, algas darbiniekiem, tad uzņēmuma īpašnieks nodibina jaunu SIA, uz kuru pārceļ galvenos aktīvus, un sekmīgi turpina jaunu biznesa ciklu ar jaunu SIA. Tikmēr valsts atalgoti maksātnespējas administratori vai likvidatori par valsts līdzekļiem cenšas šo mantu atgūt, lai gan visbiežāk šie procesi noslēdzas ar konkrētā uzņēmuma bankrotu, valstij norakstot neatgūtos nodokļu parādus, bet sadarbības partneriem – zaudējumus.

Kamēr Valsts ieņēmumu dienests pret šo shēmu jau gadiem cīnās, sniedzot arī publiskus paziņojumus par arestiem, kontu bloķēšanu un kriminālprocesiem, tikmēr gluži neticamā veidā Saeima pirmšķietami šo pašu paņēmienu ir ieviesusi ostu reformas pamatā. Vai tiešām šis ir pareizs signāls, ko valsts sūta ostu uzņēmējiem, investoriem un sabiedrībai kopumā?

Šobrīd ikvienam ostas uzņēmējam nākas būt pilnīgā neziņā, vai tā noslēgtie līgumi ar ostas pārvaldi tiks pārslēgti, ar kādiem noteikumiem, vai saistības tiks pilnībā izpildītas, beigu beigās – vai vispār vērts turpināt investēt piestātnē, terminālī vai būvēs. Rīgas brīvostai ir saistības arī pret Konkurences padomi, apņemšanās pret Valsts kontroli par uzlabojumu ieviešanu – izskatās, ka arī tās tagad tiks aizmirstas un piedotas. 

Šķiet, uz to pašu varētu cerēt karteļu dalībnieki, atsaucoties uz šādu valsts balstītu likvidācijas precedentu. Diena jau iepriekš rakstīja par vairākām tiesvedībām, kurās ierauta Rīgas brīvostas pārvalde saistībā ar uzņēmēju prasībām kompensēt zaudējumus vairāku miljonu vērtībā, kas tiem nodarīti Leonīda Loginova saimniekošanas laikos. Taču zīmīgi, ka ostu likuma grozījumos par tiesvedībām nav minēts ne vārda. Kāpēc likumdevējs ir piemirsis šo jautājumu? Varbūt tāpēc, ka J. Bordāna vadītā Tieslietu ministrija tam apzināti nepievērsa uzmanību, lai ātrāk partijas stutēto reformu pabeigtu?

Naudas apgūšanas mēģinājums

Vēl vērts pieminēt, ka pavisam ciniska izskatās ideja visiem ostu pārvalžu darbiniekiem izmaksāt atlaišanas pabalstu sakarā ar ostu pārvalžu likvidāciju. Arī šeit sākumā viss šķiet it kā pareizi – cilvēki zaudē darbvietas, līdz ar to kompensācija būtu jāmaksā. Taču, papētot dziļāk, konstatējama pavisam absurda ideja – visi darbinieki tiek atlaisti no likvidējamās ostas pārvaldes, bet jau nākamajā dienā tiek pieņemti darbā jaunajā komercsabiedrībā. Par šo "mazo izbīli" iecerēts, ka darbiniekam tiktu izmaksāta atlaišanas kompensācija noteiktu mēnešalgu apmērā. 

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka kopējā kompensāciju summa varētu būt vairāki miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem. Kamēr skolotāji un ārsti cīnās par sava atalgojuma palielināšanu, tikmēr šeit notiek klaja līdzekļu izšķērdēšana. Formālais iemesls – vecā ostu pārvalde tiek likvidēta, darbinieki būtu jāatlaiž. Jau atkal tieši likvidācija kā procesa veids ir tā zīmīgā likumdevēja kļūda, kas paver iespēju kādam kaut ko saņemt klāt, nevis veikt šo procesu bez jebkādiem izdevumiem, kas būtu iespējams, ja darbinieku pārejas jautājums būtu precīzi noregulēts likuma grozījumos vai likvidācijas vietā notiktu reorganizācija.