Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%. 

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros. 

Akcija elektroauto popularizēšanai notiek kopš pavasara

Lai veicinātu elektromobilitāti Latvijā, kā arī noteiktu labākos e-auto dažādās kategorijās, jau maija vidū startēja pasākumu sērija „Latvijas E-auto 2024/25”. Tās ietvaros tiek veikta profesionāla dažādu elektrisko automobiļu testēšana, salīdzināšana un novērtēšana. Pasākumu kopums turpināsies līdz pat rudenim, kad žūrija sniegs savu vērtējumu par pārbaudītajām elektroautomašīnām, taps izvēlēti uzvarētāji cenu diapazonā līdz un virs 50 000 eiro, kā arī tiks piešķirtas balvas vairākās nominācijās: Radīts pilsētai, Ģimenes izvēle, Uzņēmēja izvēle, Biznesa klase, Skaistākais Dizains. Būs arī Simpātiju balva – to noteiks sabiedrības balsojums. Šāda pasākuma norise organiski iekļaujas laikā, kad Latvijā strauji pieaug interese par elektroauto izmantošanu. To stimulē, pirmkārt, elektrisko transportlīdzekļu modeļu daudzveidības pieaugums cenu kategorijā 20 000 – 25 000 eiro. Šāda notikumu attīstība ļauj domāt par elektroauto iegādi lielākam patērētāju lokam. 

Otrkārt, nozīmīgu lomu spēlē arī dažādas atbalsta programmas iedzīvotājiem e-auto iegādei. Kā vēl pirms „Latvijas E-auto 2024/25” atklāšanai veltītās preses konferences izteicās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijā transporta sektors ir viens no lielākajiem emisiju radītājiem, kas prasa vienlīdz lielu ieguldījumu sektora zaļināšanā. Attīstoties bateriju tehnoloģiju tirgum un elektroauto ražotāju konkurencei, elektroauto kļūst pieejamāki transportlīdzekļi iedzīvotāju vidū. Ministrs uzsvēra: „Sekojot tirgus tendencēm un sabiedrības vajadzībām, ieviešam dažādus jauninājumus atbalsta programmās, lai nodrošinātu plašākas iespējas elektroauto iegādei gan mājsaimniecību un uzņēmumu, gan pašvaldību vidū. Augstu novērtēju nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un elektromobilitātes entuziastu kopīgo iniciatīvu spert soļus iepretim tīrākai un zaļākai rītdienai.”

Uzņēmējiem paredzēta īpaša atbalsta programma 

Finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro programmā „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” 7. atlases kārtas ietvaros uzņēmēju pieteikumi tiks pieņemti līdz 9. jūlija pusdienlaikam. Iesniegumu izvērtēšana un atlases rezultātu paziņošana tiks veikta mēneša laikā pēc atlases kārtas slēgšanas. Programma tiek īstenota Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvarā #NextGenerationEU. Paredzētais atbalsts mērķēts uz jaunu, rūpnieciski ražotu M1 (pasažieru auto) vai N1 (vieglais komerctransports, maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas) kategorijas elektroauto iegādi. Garantija paredz kapitāla atlaidi finanšu līzingam jaunu e-auto iegādes finansēšanai līdz 30% no elektroauto iegādes cenas bez PVN. Maksimāli pieejamais atbalsta apjoms ir 5 000 eiro vienam M1 kategorijas elektroauto vai 10 000 eiro vienam N1 kategorijas elektroauto. Jāņem vērā, ka atbalsts tiek izsniegts de minimis formā, tādēļ tā maksimālais apmērs nevar pārsniegt saistīto uzņēmumu grupai (vienam vienotam uzņēmumam) pieejamo de minimis atbalsta atlikumu, respektīvi, kopā ne vairāk kā 180 000 eiro. Tā kā no šī gada ir paplašināts saņēmēju loks, uz dalību programmā var pretendēt visi (sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie) komersanti neatkarīgi no uzņēmuma apjoma, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Tāpat eksistē atsevišķi ierobežojumi pēc uzņēmumu darbībām atsevišķās nozarēs, kurus var sīkāk aplūkot ALTUM mājaslapā.

Šāda iniciatīva bija vajadzīga jau sen

Kā uzskata Igaunijas elektroauto uzlādes tīkla „Eleport” vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš, iepriekšējais valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem e-auto iegādes jomā bija vienkārši smieklīgs. Tāpēc viņš pozitīvi vērtē jaunās iespējas, ko sniedz ALTUM programmas piedāvājums iegūt savā īpašumā elektroauto: „Ir apsveicami, ka tagad mēs beidzot reāli sākam virzīties uz to, lai būtu kaut kas taustāms, ne tikai nodokļa atlaide un autostāvvietas Rīgā un Liepājā, kuras būtībā visiem pieejamas. Agrāk uzņēmēji bija visai lielā neizpratnē, kāpēc viņiem netiek piedāvātas nekādas atlaides, jo īstenībā lielākoties biznesa aprindu pārstāvji iegādājas jaunās elektroautomašīnas. Tāpēc ir tikai loģiski, ka šobrīd tiek sperts solis šajā virzienā. Tieši veiksmīga uzņēmējdarbība visvairāk silda ekonomiku, līdz ar to, ja komersants nopērk jaunu mašīnu, pēc trim – pieciem gadiem tā atgriežas tirgū jau kā mazlietots auto un ar novēlotu atgriezenisko saiti silda otrreizējo tirgu. Ļoti labi, ka tagad uzņēmējiem beidzot būs atbalsts, un sagaidām, ka būs arī kārtīgs izrāviens statistikā.”

Kārlis Mendziņš atzinīgi izsakās arī par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” aicinājumu par jaunu uzlādes punktu ierīkošanu Rīgas namu pagalmos: „Šajā jomā ir divi aspekti. Pirmkārt, Rīgas pašvaldība piešķir finansējumu šādu uzlādes punktu izveidošanai, otrkārt, paši uzņēmumi, kas darbojas šajā sfērā, ir gatavi iesaistīties ar līdzfinansējumu un pat ieguldīt īpašuma fondā, teiksim, pāris simtus eiro gadā vai uzreiz vairākus tūkstošus. Tas ir ieguvums iedzīvotājiem – gan finansiālajā ziņā, gan tādējādi, ka tiek sakārtotas vismaz dažas stāvvietas. Jo pašreizējā situācija ir tāda, ka Rīgas namu pagalmos, ja stāvvietas arī pastāv, tās ir neregulētas.”

Augsta cena atbaida pircējus

„Tavs auto TV” galvenais redaktors Roberts Jansons atzīst, ka neesot gan  precīzi informēts par pastāvošajiem elektroauto iegādes noteikumiem un atvieglojumiem tieši uzņēmējiem, taču šo iniciatīvu vērtē viennozīmīgi pozitīvi. „Jebkurā gadījumā, ja mēs šo lietu aplūkojam globāli, patlaban galvenā problēma, kādēļ daudzi cilvēki vēl neizvēlas pāriet uz elektroauto, ir salīdzinoši augstā cena,” paskaidro autožurnālists. 

„Salīdzinot cenu kā pozīciju, mēs vienkārši vairāk neiedziļināmies citos jautājumos, tādos kā ekspluatācijas izdevumi, nobraukto kilometru izmaksas un tamlīdzīgas lietas. Pamatcenu starpība ir fakts, kas daudzus, gan privātos, gan biznesa vides pārstāvjus ir atturējis iegūt savā īpašumā elektriskos automobiļus. Tiklīdz parādījās valsts atbalsts privātpersonām e-auto iegādei, mēs labi pamanījām, ka pieprasījums pēc šiem automobiļiem uzreiz pieauga. Drīz pēc tam kļuva dzirdamas dažādas runas no biznesa vides ar domu – kāpēc arī uzņēmēji nevar uz tādiem pašiem noteikumiem tikt pie elektroauto, jo tas būtu labs šo automobiļu pārdošanas procesa pieauguma katalizators. Tāpēc es domāju, ka šāda atbalsta esamība ir ļoti labs gājiens, kas nākotnē var ievērojami veicināt elektroauto popularitāti. Jāsaprot, ka reālo ieguvumu no e-auto izmantošanas ir krietni vairāk, nekā mēs, vienkārši paskatoties, redzam. Mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem ne tikai izdala izplūdes gāzes, bet rada arī ievērojamu trokšņa piesārņojumu, kamēr elektroauto neizdala neko un ir ļoti klusi. Pamēģinām vienkārši tagad iedomāties tādu fantastikas romāna cienīgu ainu, kad Rīgā uz desmit minūtēm izslēdzam pilnīgi visus auto dzinējus, un iztēloties, cik augstāks ir dzīves komforts vidē bez trokšņa piesārņojuma. Patiesībā, tas jebkurā gadījumā ir feini.”

Daļa uzņēmēju noteikti būs ieguvēji

Kā stāsta SIA „Transporent” vadītājs Baltijā un Somijā, kā arī automašīnu iznomātāja SIXT vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems, atbalsta programmas esamība pati par sevi ir apsveicama, jo nekas līdzīgs uzņēmumiem nebija pieejams jau kopš 2014. gada. „No savas puses varu teikt, ka pamatā šādu iespēju noteikti izmantos tie, kuri jau līdz šim ir lietojuši tikai pirkšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus,” saka speciālists. 

„Jāņem vērā, ka šis atbalsts nav pieejams nomai vai operatīvajam līzingam. Noteikti jāievēro arī apstāklis, ka nosacījumu par gadā nobrauktiem 20 tūkstošiem kilometru varēs izpildīt ne visu uzņēmumu autoparki. Tādēļ šie divi faktori ir nopietni jāizvērtē. Pirmkārt, iegādājoties elektroauto finanšu līzingā, nav pieejami tie labumi, kurus sniedz nomas iespējas. Jo uzņēmumi patlaban, arī Latvijā, parasti automašīnas lieto trīs līdz piecus gadus. Tādēļ būtisks rādītājs ir auto atlikusī vērtība, un šajā gadījumā jāamortizē pilna automašīnu summa. Otrkārt, tāpat jāizvērtē potenciāli nobraucamo kilometru skaits. Minēto apsvērumu dēļ es uzskatu, ka daļai no uzņēmumiem šāda atbalsta programma dos zināmus ieguvumus un var stimulēt viņus pāriet uz elektroauto. Taču šobrīd Latvijā viena trešdaļa automašīnu tomēr iet caur nomas pakalpojumiem. Tās ir dažāda veida jaunās automašīnas, kas tiek reģistrētas un iznomātas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Līdz ar to daļu šīs auditorijas konkrētais atbalsts nemaz nesasniedz. Runājot par to, vai kādam atsevišķam uzņēmumam ir jāiegādājas elektroauto, to noteikti jāvērtē katram komersantam individuāli. Šobrīd zaļajā kursā iesaistās arvien vairāk uzņēmumu. Ja pavērtējam, elektroauto pamatā pērk valsts iestādes, šajā tirgū iesaistās arī dažādi – gan lielāki, gan mazāki – uzņēmumi, un tāpat privātpersonas izmanto šos labumus, kurus iegūst arī no saules paneļu saražotās enerģijas.” 

Plānots jauns atbalsta instruments

Vēlējāmies noskaidrot arī banku viedokli jautājumā par to, cik lielā mērā uzņēmumi pauž interesi izmantot bankas finansējumu savu autoparku dekarbonizācijai ar Eiropas fondu palīdzību. SIA „SEB līzings” vadītājs un valdes loceklis Renārs Vīksna uzskata: „Uzņēmumiem ir ļoti viļņveidīga interese. Pirmkārt, var nošķirt divu veidu uzņēmumus. Pirmie izceļas ar to, ka viņiem pašiem kopumā ir stingra klimata politika, kā arī viss, kas saistīts ar ilgtspēju. Attiecīgi viņi ļoti piedomā gan par elektroauto iegādi, lai mazinātu CO2 izmešus, gan, protams, arī par visu saistīto infrastruktūru, tostarp sava uzņēmumu teritorijā, autobāzē. Tur atrodas gan saules paneļi, gan uzlādes stacijas, lai varētu viegli un efektīvi uzlādēt šos elektroauto. Savukārt otra daļa uzņēmumu primāri balstās uz darbības racionālo pusi un efektivitāti, nedomājot tik daudz par zaļajiem mērķiem. Taču jāņem vērā, ka uzņēmumi iedalās arī pēc to apjoma, darbības sfēras un daudziem citiem faktoriem, tāpēc nevar visus tik strikti iedalīt divās lielās grupās. Runājot par elektroauto izmantošanu, eksistē arī citi aspekti. Gadījumā, ja nav jābraukā īpaši lieli attālumi, pilsētas apstākļos elektroauto ir savas priekšrocības – var braukt pa sabiedriskā transporta joslu, izmantot „Rīgas satiksmes” stāvvietas. Teiksim, pirms gadiem pieciem, kad elektroauto bija salīdzinoši maz, šīs iespējas sniedza jūtamus labumus. Patlaban elektrisko automašīnu skaits ir pieaudzis jau tiktāl, ka šādas priekšrocības kļūst nosacītas, jo vairs neko daudz nedod, piemēram, stāvvietas nav brīvi pieejamas, daudzas ir aizņemtas. To skaits nav būtiski palielinājies, atšķirībā no e-auto daudzuma, līdz ar to iespējas atstāt kaut kur automašīnu bez maksas ir krietni sarukušas. Vēlos pieminēt vēl vienu lietu. Privātpersonām liels stimuls iegādāties elektroauto ir bijusi tā dēvētā EKII jeb Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta programma. Uzņēmumiem šobrīd līdzīga programma vēl ir tapšanas stadijā. Eksistē alternatīva iespēja, kas līdz šim nav bijusi sevišķi populāra – finanšu līzings ar ALTUM garantiju, kas turpinājumā pārtop ALTUM grantā. Kāpēc šis finansējums varbūt nav tik populārs? Galvenokārt tādēļ, ka lielākā daļa uzņēmumu tomēr savā ikdienā izvēlas operatīvā līzinga finansējumu, kas nodrošina vieglāku uzskaiti, mazākas raizes ikdienā un iespēju termiņa beigās automašīnu atgriezt pārdevējam. Savukārt finanšu līzings uzņēmumu vidū nebauda tik lielu popularitāti tāpēc, ka tā ir ALTUM programma, kuras darbības termiņa beigās uzņēmumam jākļūst par konkrētā auto īpašnieku. Tad vienīgais finanšu instruments ir finanšu līzings. Tomēr mūsu rīcībā ir informācija, ka tiek gatavots jauns atbalsta veids uzņēmējiem, kas varētu kļūt pieejams šī gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī, un tā mehānisms varētu būt visnotaļ līdzīgs privātpersonu EKII finansējumam. Tas gan būs cita veida finansējums, kam nav paredzēta nekāda saistība ar EKII, taču tā struktūra varētu būt ļoti līdzīga. Cerētā atbalsta lielākā priekšrocība slēpjas faktā, ka to plāno piešķirt tieši no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) resursiem. Proti, iegādājoties elektroauto, no šī atbalsta uzreiz varētu kompensēt pirmo iemaksu. Līdz ar to nebūtu vajadzības piesaistīt nekādus galvojumu vai garantiju devējus kā minētajā gadījumā ar ALTUM. Par finansējuma apmēru droši vien labāk varētu pastāstīt pati ministrija. Būtu ļoti interesanti uzzināt, kad tiek plānots ieviest šo jauno finansējuma veidu, ko uzņēmēji, manuprāt, ļoti gaida. Arī mēs kā līzinga kompānijas to gaidām, jo EKII process fiziskām personām salīdzinājumā ar ALTUM garantijas piesaistes nodrošināšanu, tīri birokrātiski skatoties, ir gaužām vienkāršs. Tāpēc mēs zinām, ka ministrija to tiešām ņēmusi vērā un grib šādu pašu finansējuma piesaistes veidu apstiprināt arī juridiskām personām.”

Ministrija plāno atbalstīt ne tikai elektroauto

Lai precizētu KEM plānus šajā jomā, griezāmies ministrijā un saņēmām sekojošu atbildi: „Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kā arī uzņēmēju interesi par iespējamu atbalstu autoparka atjaunošanai ar bezizmešu elektroauto, šā gada trešajā ceturksnī ir plānots atvērt atbalsta programmu tieši šādu auto iegādei juridiskajām personām. Programma aptvers arī pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības un valsts tiešās pārvaldes iestādes un būs spēkā 18 mēnešus. Esam analizējuši iepriekšējās programmas, izvērtējot nepieciešamos uzlabojumus. Būtiski, ka finansējums tiks paredzēts ne tikai elektroauto iegādei, bet arī uzlādes infrastruktūras izveidei. Jaunums ir tāds, ka finansējumu būs iespējams saņemt arī inženiertehnisko sistēmu un iekārtu, kas ražo vai uzkrāj enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, iegādei un uzstādīšanai. Šobrīd ir plānots šai programmai atvēlēt piecus miljonus eiro. Elektroauto veiktspējas rādītāji uzlabojas nevis gadu vai mēnešu griezumā, bet pa dienām. E-auto iegādei ir pieaugoša tendence, bet atbalsta instrumentu mērķis ir to pastiprināt.Tiekoties ar reģionu uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, KEM ministrs Kaspars Melnis konstatēja, ka interese par jaunajām atbalsta programmām no juridisko personu puses ir liela. Tāpēc programmā ir iestrādāts arī instruments, kura mērķis ir ne vien veicināt bezizmešu tehnoloģiju izmantošanu, bet arī veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu tieši elektroauto infrastruktūras uzturēšanai.”

Pretimnākšanu pelnījuši visi interesenti

Somijas superātrās uzlādes tehnoloģiju uzņēmumu „Kempower” Biznesa attīstības vadītājs Baltijā Mārtiņš Stirāns Eiropas fondu līdzfinansējuma piešķiršanu uzņēmumiem elektroauto iegādei vērtē atzinīgi: „Kopumā tas ir ļoti pareizi un to vajadzēja izdarīt jau sen. Ja vērtē statistikas datus, tad lielāko daļu jauno automašīnu lieto juridiskās personas. Šajā brīdī man nav precīzu datu, bet principā Eiropas pieredze rāda, ka lielākā daļa no jaunajām automašīnām atrodas dažādu uzņēmumu īpašumā, jo tiem ir lielākas finansiālās iespējas. Tiesa, šeit arī rodas nosacīta pretruna, ka piesārņojumu, kas nāk no automašīnām, tagad vairāk rada juridiskās personas. Līdz ar to arī Eiropā šobrīd ir aktuāls lielais trends par to, ka jāveicina juridisko personu īpašumā vai līzingā (kur īstenībā koncentrējas lielākā daļa) esošo automašīnu autoparka pakāpeniska nomaiņa uz elektroauto. Turklāt atbalsts un veicināšana jāvirza ne tik daudz privātpersonu, kā juridisko personu virzienā, jo tieši uzņēmumi šobrīd lieto automašīnas vairāk. Tā kā lielāku piesārņojumu rada juridiskās personas, liela daļa Eiropas valstu jau iepriekš ir devušas atbalstu uzņēmējiem elektroauto iegādei. Šobrīd priecājamies par to, ka arī Latvija beidzot tikusi līdz tam, ka ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām dod atbalstu autoparka nomaiņai. Viena lieta, ko mēs kā elektroauto biedrība savulaik norādījām un par ko arī sniedzām savu viedokli, attiecas uz to, ka varbūt ir mazliet pārspīlēts nosacījums mainīt vismaz piecas automašīnas. Proti, ja konkrētā juridiskā persona pretendē uz šo atbalstu, tad jāveic vismaz piecu spēkratu nomaiņa. Tajā pašā laikā ir vesela rinda ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem varbūt viss autoparks nav tik liels. Mūsuprāt, atbalstu pareizāk būtu dot jebkuram uzņēmējam, kurš vēlas ieguldīt līdzekļus savas iekšdedzes dzinēja automašīnas nomaiņā pret elektrisko automobili. Šādu iespēju ir pelnījuši ne tikai tādi lielie īpašnieki kā līzinga kompānijas vai taksometru parki, bet arī jebkurš uzņēmējs, ja viņš ir gatavs ieguldīt. Tā kā atbalsts ir pieci tūkstoši eiro par katru elektromobili, tas sastāda tikai nelielu daļu no elektroauto cenas – kopējā automašīnas vērtība ir daudz lielāka. Līdz ar to jebkurā gadījumā, nomainot piecas automašīnas vai tikai vienu, nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Mūsu viedoklis, ar kuru iepazīstinājām arī KEM, ir tāds, ka varbūt nevajadzētu uzlikt šādu ierobežojumu, tādējādi piedāvājot pakalpojumu tikai lielajiem uzņēmumiem. Faktiski šim atbalstam vajadzētu būt pieejamam jebkurai juridiskai personai, arī mazajiem uzņēmumiem.”