Viņš skaidroja, ka ir dažādi mobilitātes punkti, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir reģionālas un nacionālas nozīmes, un beidzot ar parastu pieturu, kur var pārsēsties citā transportlīdzeklī. 

Tos var iedalīt divās daļās - vieni ir stāvparki, kuros var nolikt automašīnu, pārkāpt sabiedriskajā transportā, bet otri ir mobilitātes punkti, kas ir plānoti Rīgā, kur var pārsēsties no vilciena uz Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs "Rīgas satiksmes" maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi," skaidroja Ķirsis. 

Izkāpjot kādā dzelzceļa stacijā, piemēram, Čiekurkalnā, vispār nevarot saprast, vai esi Rīgā vai kaut kur citur. Tādēļ šie tīkli esot jāsaslēdz kopā. To var izdarīt ar mobilitātes jeb pārsēšanās punktu starpniecību.

Kā piemēru viņš minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā. 

Kā otru piemēru viņš minēja staciju Sarkandaugavā, līdz kurai plānots organizēt trolejbusu satiksmi, palielinot pasažieru iespējas izvēlēties brauciena galamērķi.

Saslēdzot šos transporta tīklus, tikšot vairota sabiedriskā transporta pievilcība un varēs cerēt, ka Pierīgas iedzīvotājs izvēlēsies braukt uz Rīgu nevis ar automašīnu, bet ar vilcienu, un Rīgā viņš varēs ērti pārsēsties Rīgas sabiedriskajā transportā.

Runājot par stāvparkiem, Ķirsis uzsvēra, ka tiem nav jābūt Rīgā. "Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur. Vai, piemēram, Babītē ir jātaisa stāvparks, nevis jābrauc līdz "Spicei" vai kaut kur tālāk," teica vicemērs.
Ņemot vērā, ka šādu stāvparku būvēšana esot racionāla ārpus Rīgas, tad Rīgas dome šo jautājumu atrisināt nevarot. Nākamajā plānošanas periodā Satiksmes ministrijai esot paredzēti 60 vai 70 miljoni eiro šādu stāvparku veidošanai. Ķirsis cer, ka izdosies panākt, lai būtiska šī finansējuma daļa tiek paredzēta tieši stāvparkiem, jo tie dos vislielāko efektivitāti. 

"Ja tas izdosies, tad mums būs pilna satiksmes ķēde. Pierīgā vai kaut kur tālāk dzīvojošs cilvēks pie Rīgas robežas, Babītē, atstās mašīnu, ielēks vilcienā, bet Rīgā pabrauks ar sabiedrisko transportu," teica politiķis, uzsverot, ka svarīgi ir izveidot arī vienoto biļeti. Pie tās pašlaik strādā speciāli izveidota darba grupa Satiksmes ministrijā. 

Uz jautājumu par to, kas notiks ar zemes gabaliem, kurus stāvparku izveidei ir rezervējusi Rīgas dome, Ķirsis atbildēja izvairīgi. Tie neesot lieli zemes gabali un varot noderēt pašvaldībai visdažādākajām vajadzībām. 

Turklāt, ja būšot kādi interesenti, kuri gribēs uz šīs zemes kaut ko attīstīt, tad pašvaldība jebkurā brīdī zemes gabalus varot izsolīt.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti janvārī atbalstīja grozījumus pašvaldības lēmumā, kas paredz pašvaldības zemesgabalu rezervēšanu automašīnu stāvparku, jeb "park&ride" sistēmas izveidošanai.

Jau 2006.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru bija plānots sākt stāvparku izveidošanu Rīgā un tajā bija noteikti zemes gabali, kas tiek rezervēti un saglabāti pašvaldības īpašumā.

Kopumā paredzēts izveidot 14 stāvparkus, kas atradīsies Dubnas ielā 2, Krasta ielā 1, Lielvārdes ielā, Pāles un Dzirnupes ielās, Jaunciema gatvē, Ezermalas ielā, Zirņu ielā, Viestura prospektā, Ziepniekkalna ielā, Ozolciema ielā, Uzvaras bulvārī, kā arī Daugavgrīvas ielas Spilves pļavās.

Seši zemes gabali jau ir ieguldīti pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" pamatkapitālā.