To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Attiecībā uz lauksaimniekiem jau ir sperti vairāki soļi attiecībā uz ES Zaļā kursa prasību mīkstināšanu. Proti, ES ir pagarinājusi ieviešanas termiņu attiecībā uz zemēm, kuras būtu jāatstāj atmatā, un patērējamo pesticīdu daudzuma samazināšanas tempu. Eiropas Savienībā ir uzsāktas stratēģiskās diskusijas par lauksaimniecības nākotni, kur Zaļā kursa jautājumi tiek vērtēti. Savukārt ES siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana par 55% - mērķis 2030. gadā ir fiksēts ES normatīvajos aktos — direktīvās un regulās -, un notiek tā ieviešana konkrētos tautsaimniecības sektoros. Attiecīgi 55% CO2 emisiju samazināšanas mērķa pārskatīšana vai izpildes termiņa pagarināšana nav plānota. Atjaunojamo energoresursu palielināšanai ir iespēja izmantot ES atbalsta programmas, piemēram, no RePowerEU. Latvijā joprojām lielākais atjaunojamais energoresurss ir biomasa, un ES līmenī norit diskusijas par biomasas ilgtspējas kritērijiem. Proti, viena situācija, kad kā energoresurss tiek izmantoti koksnes pārstrādes atlikumi (blakusprodukti), bet pavisam kas cits, ja šim mērķim tiek cirsts pieaudzis mežs. Ir pietiekami nozīmīgi resursi, kas joprojām nav pilnībā izmantoti — saule un vējš, vienlaikus valsts politika deklarāciju līmenī vērsta uz to apguvi, bet nosacījumi to izmantošanai ir padarīti neizdevīgi. Te nav jautājumi tikai par Latviju, taču vienlaikus šie jautājumi ir katras ES dalībvalsts kompetencē. Varu tikai atgādināt, ka arī fosilajiem energoresursiem var būt ļoti augsti cenu pīķi, kādus tos arī ikviens pieredzēja 2022. gadā, kas tikai kalpoja kā vēl viens būtisks pamudinājums apgūt atjaunojamās enerģijas resursus.

Vai nerodas konkurences kropļojumi situācijās, kad ES ievieš saviem ražotājiem prasības, piemēram, attiecībā uz CO2 izmešu samazināšanu, ilgtspēju, bet tādas nepilda trešo valstu uzņēmumi, kuri tādējādi ir daudz konkurētspējīgāki ES tirgū ar savām precēm nekā pašmāju ražotāji? 

Visām lauksaimniecības precēm, kas nonāk ES tirgū, ir jāatbilst ES pārtikas drošības un nekaitīguma prasībām, kas nepakļaujas nekādām diskusijām un izņēmumiem. Sarunās par brīvās tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm ES pilnībā neatver savu tirgu, jo īpaši attiecībā uz jutīgiem lauksaimniecības produktiem. Tiek piemērotas kvotas, piemēram, līdz kādam konkrēto preču apjomam tās var ievest ar 0% vai pazeminātu likmi, un augstāka likme var tikt piemērota, kad kopējais realizācijas apjoms ES pārsniedz kādu noteiktu apjomu.

Visu interviju lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.aprīļa numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!