Šādu informāciju pēc Valsts kancelejas datiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas sēdē rādīja Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš. Viņš norādīja, ka būtiskākais ir saprast, vai birokrātiskais slogs aug vai tieši pretēji – samazinās, un šāds mērījums tiek veikts pēc katras Ministru kabineta sēdes.  J. Endziņš skaidroja, ka tas tiek mērīts pēc Nīderlandē izstrādātas un  starptautiski (OECD)  atzītas sistēmas (formula, pēc kuras izrēķina, kādu slogu rada konkrētais regulējums visai videi gada laikā)  – metodoloģijas, pēc kuras strādā Eiropas Komisija. Sākotnēji ekspertu līmenī tiek noteikts, cik daudz laika (30, 45, 60 minūtes vai vairāk) nepieciešams vienas anketas sagatavošanai — aizpildīšanai, kas tiek reizināts ar tādu aizpildīšanu prasīto reižu skaitu gadā (ja reizi mēnesī, tad reizina ar 12), ko reizina ar vidējās stundas darba samaksu darbiniekam, kurš šādu anketu aizpilda, ko reizina ar subjektu skaitu, kam ir pienākums šādu atskaiti iesniegt. “Tā tiek iegūta cena, ko samaksā uzņēmēji vienā gadā,” stāstīja J. Endziņš. Viņš norāda, ka, veicot šādu aprēķinu, var iegūt, kāda ir tikai vienas veidlapas aizpildīšanas ietekme naudas izteiksmē. “Faktiski vienas veidlapas aizpildīšana gada laikā prasa ievērojamas naudas summas, kas gan nav no valsts budžeta, bet tā ir nauda, kuru nosvilina privātuzņēmēji vai iedzīvotāji, lai izpildītu normatīvu prasību slogu,” skaidroja J. Endziņš.

Čempione - Ekonomikas ministrija

Valsts kacelejas dati rāda, ka no 2025. gada 1. janvāra vislabākos rezultātus uzrāda Ekonomikas ministrija, kura birokrātisko slogu līdz 2026. gada 22. aprīlim bija samazinājusi par 135,36 milj. eiro, un tas panākts, veicot izmaiņas saistībā ar būvniecību un nekustamo īpašumu sfērā. Otrs lielākais samazinājums ir padevies Satiksmes ministrijai par nepilniem 70 000 eiro un Veselības ministrijai par nedaudz vairāk kā 64 000 eiro. Finanšu ministrija slogu samazinājusi par 11 438 eiro. Tajā pašā laikā birokrātiskais slogs pieaudzis Zemkopības ministrijai par 2,845 milj. eiro, Klimata un enerģētikas ministrijai par 1,275 milj. eiro, Kultūras ministrijai par nedaudz vairāk kā 21 000 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai par 19 000 eiro. Savukārt birokrātiskā sloga izmaiņas ar nulli novērtētas Labklājības, Izglītības, Tieslietu, Ārlietu un Aizsardzības ministrijai. 

“Dažas ministrijas pagaidām vēl arvien šmaucas, taču, lai aprēķinā ietvertu visu, valdība ir pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, ka valdībā virzītie tiesību akti, kuri skar administratīvo slogu, ir obligāti saskaņojami ar Valsts kanceleju, kas nozīmē, ka perspektīvā varēsim noraut rokasbremzi tiem projektiem, kuriem nebūs izrēķinātas birokrātiskā sloga izmaiņas,” skaidroja J. Endziņš. Viņš gan piemetina, ka bez administratīvā sloga (regulējuma) iztikt jau nav iespējams. “Uzstādījums ir mazināt esošo slogu, apgrūtināt jauna sloga rašanos un darīt visu, lai ikviena iestāde saimnieko pati,” atgādināja J. Endziņš.

Iestāžu iekšējā birokrātija dedzina valsts naudu

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka vērsa uzmanību, ka līdztekus administratīvā sloga ietekmei uz iedzīvotāju, uzņēmēju ir arī gigantisks iekšējais administratīvais slogs valsts iestādēs (ministrijās). Kā piemēru viņš minēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kura pārveidoja Nacionālo botānisko dārzu no atvasinātas publiskas personas par valsts tiešās pārvaldes iestādi, pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei. “Ja pirms šīs pārmaiņas par ekskursiju skolai rēķinu varēja izrakstīt grāmatvede uz vietas, tad tagad ir vajadzīgas četras vīzas, kamēr tas nonāk Valsts kasē, kura vēl zvana un interesējas, par ko tad attiecīgais rēķins ir izrakstīts, kā rezultātā četru vīzu saņemšanai paiet četras dienas,” skaidroja I. Līdaka. 

Visu rakstu lasiet 19.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv