Vide
2025. gada 11. aprīlis 11:01
Aivars Šveida
Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.
Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.
Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?
Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.
Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.
Turpmāk mūsu darbība attīstījās organiski — sasniedzot stabilitāti vienā jomā, mēs pakāpeniski sākām attīstīt citu. Pašlaik esmu četru uzņēmumu līdzīpašnieks, kas kopā veido pilnu atkritumu pārstrādes ciklu. Uzņēmums Sia “Zaļais Cikls” nodarbojas ar atkritumu savākšanu un šķirošanu,Sia “Green Plastics” — ar plastmasas pārstrādi, Sia “Loid Logistics” — ar transportēšanu, Sia “Naura” — ar pārstrādes iekārtas nomu un apkalpošanu. Viss darbības cikls tiek veidots mūsu pašu spēkiem iekšienē, pārsvarā bez apakšuzņēmēju iesaistīšanas.
Pašu spēkiem mēs pārstrādājam tikai plastmasas iepakojumu, papīru mēs pārdodam papīra pārstrādes rūpnīcām Eiropā, un stiklu — mūsu partnerim Latvijā, un arī citviet Eiropā.
“Zaļais cikls” ir mūsu galvenais uzņēmums, kas nodarbojas ar otreizējo izejvielu iepirkšanu no atkritumu savākšanas operātoriem kā arī no lauksaimniecībām. Nozares speciālisti mūs pazīst visā Latvijā un labprāt sadarbojas, jo mēs piedāvājam vienus no labākajiem nosacījumiem.
Kā Jūs nonācāt pie idejas veidot ekosistēmu, nevis tikai vienu uzņēmumu?
Kad mēs guvām panākumus otrreizējo izejvielu savākšanas biznesa attīstībā, mums veidojās brīvi līdzekļi un mēs nolēmām tos ieguldīt darbības paplašināšanā. Mēs gribējām attīstīties šajā nozarē un atvērām uzņēmumu, kas darbojās atkritumu apsaimniekošanas jomas nākamajā posmā — pārstrādē.
Līdz ar to mēs realizējām mūsu galveno mērķi — ieguvām lielāku neatkarību un kļuvām konkurētspējīgāki.
Atkritumu pārstrāde ir ļoti energoietilpīgs process, un, puse no Eiropas uzņēmējiem šajā jomā pašlaik piedzīvo grūtības vai vispār aizveras. Tāpēc mēs nolēmām optimizēt izdevumus un koncentrēt visu darbības ciklu savā ekosistēmā.
Pašlaik mēs cenšamies būt maksimāli neatkarīgi no ārējiem faktoriem. Piemēram, uzņēmumam Sia “Green Plastic” esam uzstādījuši pašu radītas iekārtas.
Runājot par sava aprīkojuma izstrādi, kā šis process ir ietekmējis ražošanas efektivitāti, un vispār, kāpēc nolēmāt iet šo ceļu?
Plastmasas pārstrādes process izskatās šādi: otrreizējo izejvielu mazgā, žāvē un no tās veido granulas. Viens no energoietilpīgākiem posmiem šeit ir žāvēšana. Uzņēmumi tam tērē daudz elektroenerģijas, tāpēc pārstrāde kļūst diezgan dārga.
Es nodomāju — kāpēc gan neizmantot koksnes granulas, ar ko mēs apsildām mājas, elektroenerģijas vietā. Tas ir daudz ekonomiskāk, jo mājas reti kurš silda ar elektrību. Ideja bija diezgan vienkārša, bet neviens to nebija darījis pirms mums. Man ir bijusi liela pieredze darbā ar dažādām rūpnīcām , tāpēc apkopojot pieredzēto mēs ķērāmies pie savu iekārtu radīšanas. Un mums arī tas izdevās līdz ar to mēs galarezultātā arī samazinājām pārstrādes izmaksas.
Savu iekārtu izstrāde paver jaunas iespējas. Ja citu ražotāju iekārtas, tad tās būtu jāizmanto saskaņā ar noteikumiem, tērējot elektroenerģiju, — pretējā gadījumā mēs zaudētu garantijas. Bet savu aprīkojumu var pielāgot savām idejām un strādāt efektīvāk. Šādi darbojoties mēs ietaupām uz citu iekārtu ražotāju uzcenojumiem, līdz ar to nav lielu līzingu maksājumu utt., kā arī mums ir sava mehāniķu komanda, jo nav jāizmanto autorizētie iekārtu apkopes speciālisti. Papildus šī komanda palīdz citiem mūsu sadarbības partneriem.
Vai varat pastāstīt mums vairāk par šo virzienu: kādi Jums ir piedāvājumi, klienti, biznesa modelis?
Aptuveni pirms 10 gadiem mēs sākām paši apmācīt darbiniekus remontēt mūsu iekārtas, procesa gaitā tie guva nepieciešamās zināšanas un papildus izgāja dažādas apmācības, līdz ar to kļūstot par zinošiem speciālistiem šajā jomā, un tādi ir retums Latvijā. Mūsu nozares kolēģi par to uzzināja un līdz ar to mēs saņēmām pieprasījumus par remonta un iekārtu apkalpes pakalpojumiem arī priekš citiem uzņēmumiem. Tādēļ pašlaik mūsu mehāniķi spēj sniegt arī pakalpojumus, nodrošinot mums vēl vienu ienākuma avotu.
Jūsu uzņēmumi darbinieku skaita ziņā ir salīdzinoši nelieli, bet ar augstu ražīgumu. Pastāstiet mums par savām pieejām komandas atlasei.
Jau no paša karjeras sākuma esmu vienmēr piesaistījis komandai cilvēkus, ar kuriem man ir interesanti un komfortabli, bieži vien mēs arī sazināmies arī ārpus darba — apspriežam neformālus jautājumus pusdienas pārtraukuma laikā un pat draudzējamies ar ģimenēm. Vidējais darba stāžs mūsu uzņēmumos ir ap 10 gadi, bet dažiem ir gandrīz 20 gadi.
Man šķiet, ka tik saliedēta atmosfēra ir balstīta uz uzticēšanos. Piemēram, lielos uzņēmumos bieži uzrauga darbiniekus un novērtē viņu KPI. Mums viss balstās uz godīgumu pret sevi un citiem. Tie, kas neatbilst mūsu vērtībām, parasti aiziet paši.
Pašlaik mums nav ļoti liels personāls — apmēram 40 cilvēku. Bet mēs atšķiramies no citām kompānijām ar augstu ražīgumu. Es personīgi piedalos jaunu darbinieku piesaistē un varu uzreiz pateikt, vai kandidāts strādāsi kopā ar mums un iekļausies kolektīvā. Personāla rezerve mums veidojas organiski. Piemēram, mēs pieņemam darbā inženieri bez vajadzīgajām iemaņām bet ar lielu interesi attīstīties, viņš izpēta vajadzīgos jautājumus sāk darboties un iegūst nepieciešamaās iemaņas un vēlāk jau pats spēj apmācīt citus…
Kad es skatos uz citiem uzņēmumiem ar simtiem darbinieku lielu personālu, tad nesaprotu, kāpēc viņiem vajag tik daudz resursu. Pie mums visi strādā ļoti efektīvi, nepieciešamības gadījumā uzņemoties kolēģu uzdevumus. Bet tajā pašā laikā mēs uzraugām slodzi, lai novērstu izdegšanu. Un, protams, mēs vienmēr strādājam ar humoru un pozitīvu noskaņu.
Ņemot vērā, ka 20 gadu laikā esat izgājis ceļu no lokālajiem darījumiem līdz sistēmiskai ietekmei uz nozari, kā mainījās jūsu uzņēmēja domāšana? Vai ir lietas, ko jūs darāt pilnīgi citādāk?
Mans galvenais princips — godīgums un censties izpildīt visas vienošanās uz 100%. Un tas ir nemainīgs no skolas sola, kad es vēl tikai sapņoju par savu biznesu.
Varbūt manas pieejas vienkāršība arī nospēlēja lomu mūsu biznesa straujajā attīstībā. Mums nebija sarežģītu attīstības shēmu vai finansējuma ar stingriem investoru nosacījumiem. Mēs savu darbu veicām posmu pa posmam un sniedzām savus pakalpojumus godprātīgi.
Kā jūs vērtējat pašreizējo atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas tirgus stāvokli Latvijā (un, iespējams, arī Baltijā)? Kur jūs redzat galvenos izaicinājumus?
Plastmasas atkritumu izmaksas cieši saistītas ar naftas cenām — ja naftas cena krīt, tad arī plastmasa kļūst lētāka. Arī pārstrādes tirgus ir atkarīgs no energoresursu cenām. Pašlaik Eiropā nafta ir diezgan lēta, bet elektroenerģija — dārga, tāpēc pārstrādes tirgus piedzīvo grūtības.
Daudzi nelielie uzņēmumi, kuriem nav resursu pārciest grūtos laikus, pamet tirgu. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mums nav lielu līzinga maksājumu par dārgām iekārtām, un mēs varam veikt pilnu pārstrādes ciklu ar savu aprīkojumu. Konkurence kļūst mazāka, un darba ir vairāk. Tāpēc es pagaidām neredzu mūsu ekosistēmai nekādas negatīvas prognozes.
Ja runāt plašāk, kādas tendences jūs redzat atkritumu pārstrādes jomā un kā jūs plānojat pielāgot savu biznesu šīm izmaiņām?
Viena no negatīvām tendencēm — plastmasas pārstrādes sadārdzināšanās, energoresursi kļūs dārgāki, darbinieku algas lielākas. Runājot par tehnoloģijām, — principiāli jaunu pieeju pagaidām nav. Ir pakāpeniski uzlabojumi, procesu modernizācija, bet nav vērts gaidīt neko revolucionāru.
Visās valstīs ir kaut kas līdzīgs tikai, drīzāk atšķirība ir valstu ekonomikās: dažiem elektroenerģija ir lētāka, bet dārgāks darbaspēks. Beigu beigās viss aptuveni līdzsvarojas. Ideāli apstākļi pārstrādei — lēta elektroenerģija un nedārgs darbaspēks —šādi apstākļi ir dažās Āzijas valstīs, tāpēc šis reģions ir ievērojami priekšā citiem šajā jomā efektivitātes ziņā, taču lai nosūtītu materiālu pārstrādei uz šiem reģioniem Eiropa ir salikusi ļoti daudz birokrātisku šķēršļu, līdz ar to arī atbalstot savu ekonomiku.