To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākumus pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 41 milj. eiro, saplāksnis — par 15 milj. eiro, kā arī koka tara, koka gulšņi, nūjas u.tml. Vienlaikus pērn ir palielinājies importa apjoms par 4,6% jeb 46 mij. eiro. Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss atzīst, ka 2025. gadā meža nozares eksporta kopējā vērtība ir nedaudz mazāka kā 2024. gadā, un tas pamatā ir cenu samazinājuma, nevis apjomu krituma rezultāts. „Tirgus kopumā stagnē, un tas ir jūtams arī datos,” tā K. Klauss. Viņš gan par 2026. gadu nav zaudējis cerības, jo, viņaprāt, pavasaris nav vairs tālu tiešā un pārnestā nozīmē.

Apaļkoksnes eksporta kritums

Lai arī apaļkoku eksports neveido pat 10% no kopējās koksnes produktu eksporta vērtības, pēc K. Klausa sacītā joprojām tas ir sāpīgākais postenis. „2025. gadā tas sarucis par vairāk nekā 1 milj. m³ jeb 22%, taču vienlaikus par aptuveni 100 tūkst. m³ pieaudzis skujkoku zāģbaļķu eksports,” analizē K. Klauss. Viņaprāt, iemesli ir saprotami – mizgrauža bojātās egles uz Ķīnu un Zviedrijas zāģētavu vēlme mazināt spiedienu savos tirgos, bet tas nemaina faktu, ka šī koksne netika pārstrādāta Latvijā. „Apaļkoksnes eksporta apjomu krituma apstākļos 2025. gadā palielinājies skujkoku piegāžu apjoms uz Ķīnu līdz 0,512 milj. m³, kamēr 2024. gadā šis apjoms bija tikai 0,386 milj. m³, savukārt lapukoku eksporta apjomi uz šo Tālo Austrumu valsti ir palikuši nemainīgi - 58 000 m³,” skaidro kokmateriālu tirdzniecības SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atgādina, ka situācija ar apaļkoksnes eksportu uz Ķīnu varētu mainīties, jo no 2027. gada nepārstrādātai koksnei, kura tiks realizēta ārpus ES, piemēros 75 eiro/ m³, bet gadu vēlāk – no 2028. gada - jau 115 eiro/ m³, kas būtībā nozīmē to eksporta  pilnīgu aizliegumu. „Nāks laiks, tad arī varēs redzēt, kāda veidosies situācija tirgū,” uz jautājumu par Latvijas apaļkoksnes ceļošanu uz Ķīnu nākotnē atbild A. Apfelbaums. Savukārt papīrmalkas eksporta kritums, pēc K. Klausa sacītā, saistīts ar nopietnām konkurētspējas problēmām Ziemeļvalstu celulozes rūpnīcās.

Baļķu importa pārsteigums

„Mierinājums ir vien tas, ka skujkoku zāģbaļķu imports (galvenokārt no Lietuvas un Norvēģijas) joprojām pārsniedz eksportu,” norāda K. Klauss. Savukārt A. Apfelbaumu pārsteidz skujkoku apaļkoksnes importa pieaugums 2025. gadā no Lietuvas par 12% salīdzinājumā ar 2024. gadu. „Pēc visām pazīmēm skujkoku apaļkoksnes importa apjomiem no Lietuvas vajadzētu sarukt, taču notiek pilnīgi pretējais - tas pieaudzis līdz 783 000 m³, kamēr aizpērn bija nedaudz mazāka par 700 000 m³,” analizē A. Apfelbaums. Viņš norāda, ka skujkoku apaļkoksnes (zāģbaļķu) imports ir sarucis no citām valstīm — Igaunijas, Norvēģijas. Zviedrijas, Somijas. „Lapukoku apaļkoksnes importā vienīgais lielais pārsteigums ir Zviedrija, no kuras pērn uz Latviju ir atvesti teju 16 000 m³, kamēr 2024. gadā šis apjoms bija tikai nedaudz lielāks par 1100 m³, kas rāda milzīgu procentuālu pieaugumu,” tā A. Apfelbaums. Viņš vēl norāda, ka pērn arī vairāk ievesta lapukoku apaļkoksne no Lietuvas.

Visu rakstu lasiet 10.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.