Viņš norādīja, lai arī pandēmijas ietekmē mežsaimniecībā bijuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp produkcijas cenu pieaugums, kas pašlaik ir stabilizējies, pašlaik aktuāli ir citi riski, kas var rasties mežsaimniecības sašaurināšanās rezultātā un novest pie tā, ka koksnes produktu pietrūks, jo mežsaimniecībā netiks ražota koksne.

Vaicāts par mežu sašaurināšanās iemesliem, Melis skaidroja, ka to var izraisīt neapdomīga vai mežsaimniecībai nelabvēlīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā - apzināti vai neapzināti. 

"Neviens nepateiks priekšā, kā tas ir jāievieš Latvijā, - tie būs mūsu pašu politiskie lēmumi," norādīja LVM vadītājs, piebilstot, ja meža zemi izņems no ražošanas kā pamatlīdzekli, tad tam būs sekas un koksne būs mazāk pieejama.

Komentējot mežsaimniecības sašaurināšanās iespējamību Latvijā, Melnis atzīmēja, ka diskusiju līmenī šādi draudi parādās, un diskusijas ir ļoti karstas. 

Tāpat viņš atzina, ka diskusiju esamība ir laba pazīme. "Ļoti strauji rīkojoties, var arī nopietni kļūdīties. Jo plašāka ir iespēja diskutēt, vērtēt, arī strīdēties, jo vieglāk būs pieņemt kvalitatīvus lēmumus," skaidroja Melnis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka grūtības ir neizbēgamas. Cita starpā arī tādēļ, ka situācija Eiropā ļoti atšķiras reģionāli. 

Pēc Meļņa sacītā, Latviju nevar salīdzināt ar Itāliju, Spāniju vai Portugāli, kur tādas mežsaimniecības, kā šeit, nav vispār. "Ziemeļvalstīs mežsaimniecība ir pavisam citādāka un arī citādāk tiek īstenota," piebilda Melnis.