Tādas atziņas skanēja 7. starptautiskajā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konferencē Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos. Energoresursu lieta “Būtiskākie jautājumi: kā izmantojam zemi; cik efektīvi to darām; ko uz tās ražojam; kāds ir tās potenciāls? Tie ir būtiski it īpaši situācijā, kad Latvijā joprojām ir zeme, kas neražo neko, vienlaikus ir cīņa par zemi kā ražošanas līdzekli,” uzsvēra Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš atgādināja, ka ir iespēja auglīgās neapsaimniekotās zemes platības izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet nabadzīgo augšņu platības izmantot mežsaimniecības vajadzībām. Ir vēl arī trešā iespēja: patērētājs – ekosistēmu pakalpojumi, bet tiem vēl nav tirgus cenas, un diemžēl runa ir par kompensācijām. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos viena no aktuālākajām tēmām ir enerģētika. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2021. gadā bija 193 petadžouli (PJ), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2020. gadā. “Kopējā energoresursu patēriņa struktūrā pēdējos gados turpina palielināties atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars. 

Desmit gadu laikā (2012.–2021.) dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 5,7% procentpunktiem, un 2021. gadā tas bija 21%,” skaidroja A. Ozols. Viņš vērsa uzmanību, ka AER patēriņš kopējā patēriņā desmit gadu laikā (2012.–2021.) palielinājies par 14,9% un 2021. gadā bija 41,3%. “Tas ir apsveicams process, bet tagad šī pāreja būs jāveic daudz straujāk,” uzsvēra A. Ozols. Pērn eksportēja 43,7 PJ koksnes granulu, kas ir par 3,3 PJ jeb 8,3% vairāk nekā 2020. gadā. “Dilemma ir ne tik daudz pieejamībā, bet gan faktā, ka Latvijā tagad ir Eiropas cenu līmenis,” tā A. Ozols. 

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!