Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Padomes priekšsēdētājs norādīja, ka pagaidām netiek atklāta summa, par kādu varētu pārdot minēto kokzāģētavu, lai negatīvi neietekmētu nākotnes darījumu un uzņēmums varētu gūt maksimālu labumu.

Savukārt "Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzsvēra, ka, pateicoties pašvaldības deputātu atbalstam, beidzot tiks pārtraukta ilgstoši notikusī konkurences kropļošana un nesaimnieciskā darbība. 

Kā ziņots, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien konceptuāli atbalstīja lēmumu par SIA "Rīgas meži" dalības izbeigšanu apaļkoku pārstrādes biznesā, kurā uzņēmums ir iesaistījies ar savu kokzāģētavu "Norupe".

Kā skaidro pašvaldībā, balstoties uz Valsts kontroles un Konkurences padomes atzinumiem, ir veikts kokzāģētavas "Norupe" aktīvu un biznesa vērtējums, kā arī iezīmēts ekonomiski izdevīgākais modelis, kā pārtraukt uzņēmuma iesaisti šajā uzņēmējdarbības segmentā.
Pētījumā secināts, ka kokzāģētavas darbības turpināšana uzņēmuma sastāvā jau no 2023.gada nesīs zaudējumus un samazinās "Rīgas mežu" kapitāldaļu vērtību, tādējādi tieši ietekmēs arī rīdzinieku intereses.

Kaut arī 2022.gadā plānotā neto peļņa no kokzāģētavas prognozēta vairāk nekā 80 000 eiro, pēc gada tās darbība uzņēmumam radīšot 230 000 eiro zaudējumus, bet 2026.gadā zaudējumi varētu sasniegt 350 000 eiro.

Analizējot kokzāģētavas darbību, secināts, ka līdz šim faktiski nav bijis neviens gads, kurā ražotne nestu peļņu, ja tai nepieciešamais apaļkoks būtu iegādāts par tirgus cenām. Uz šo faktu iepriekš norādījusi arī Valsts kontrole.

2021.gadā komiteja akceptēja "Rīgas mežu" valdes apstiprinātos grozījumus uzņēmuma Mežu apsaimniekošanas plānā. Tajā noteikti būtiski koku ciršanas apjomu samazinājumi, vienlaikus mežos attīstot bioloģisko daudzveidību un rekreācijas teritorijas.

Tādējādi no 2022.gada koksnes ieguves apjoms "Rīgas mežos", salīdzinājumā ar iepriekš plānoto, samazināsies par 35 000 kubikmetru, kas ir 20% no paredzētā apjoma, bet 2023.gadā - samazinājums plānots par 46 000 kubikmetru. Tik būtiski samazinot ciršanas apjomus, "Rīgas meži" vairs nespēs nodrošināt kokzāģētavai nepieciešamo izejmateriālu.

Kokzāģētava "Norupe" izveidota pirms 10 gadiem, kopumā investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Zāģētavas iekārtas ir darba kārtībā, taču to modernizācijai un darba ražīguma palielināšanai nepieciešamas būtiskas investīcijas.

"Rīgas meži" 2013.gadā sāka nodarboties ar apaļkoku pārstrādi, pie Ogres uzbūvējot kokzāģētavu "Norupe". Tās izveides mērķis tolaik bija gūt papildus pievienoto vērtību no Rīgai piederošajiem koksnes resursiem. Zāģētava tika veidota jaunā vietā, kas prasīja papildus ieguldījumus infrastruktūrā. Ražošanas procesa nodrošināšanai tika iegādātas lietotas ražošanas iekārtas no Krievijas.
Kokzāģētava pārstrādā skujkoku (priedes un egles) sīkbaļķus, kuru diametrs ir 12-24 centimetri un tās pārstrādes apjoms ir 50 000 kubikmetru apaļkoksnes gadā.

Iegūtā produkcija ir mēbeļu sagataves un apdares dēļi.

SIA "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Uzņēmums pārziņā ir 62 000 hektāri mežu, kā arī Rīgas parki un apstādījumi.

Uzņēmums 2021.gadā strādājis ar 17,57 miljonu eiro apgrozījumu un 9,03 miljonu eiro peļņu.