Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru  —meža, lauksaimniecības un kūdras –  nākotnes  iespējamajiem scenārijiem.

Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un  visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas  tautsaimniecības balstiem  ir jābūt vienotiem frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Diskusijas dalībnieki:

• Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;

• Žanis Bacāns, SIA “SODRA Latvia” mežkopības vadītājs

• Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, Dienas Bizness žurnālists

Diskusijas saturs

00.00.50. - 00.07.00.

Kādas ir ES Zaļā kursa un vides politikas dokumentu jaunākās prasībās saistībā ar kūdras, meža un lauksaimniecības nozari? Ko tas nozīmē Latvijai?

00.07.01. - 00.15.30.

Vai kūdras nozares nākotne ir miglā tīta?

00.15.31. - 00.18.06.

Vai Latvijai jāstāda vairāk mežu, lai varētu palielināt CO2 piesaisti?

00.18.07. - 00.23.20.

Vai meži varētu būt arī  tajās zemēs, kuras savulaik bijušas lauksaimniecības zemes, bet tagad ir aizaugušas ar kokiem?

00.23.21.- 00.35.01.

Vai ir kāda recepte, kas un kā būtu jādara Latvijai?