Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm. 

Riski atvēruši nebijušas iespējas

„Latvijai ir divi būtiskākie izaicinājumi — ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, kas prasa pārorientēties no mierīga uz trauksmaina laika izaugsmi, vienlaikus attīstot spējas, kas nepieciešamas aizsardzībai un konkurencei, ko izraisa mākslīgā intelekta ienākšana visās sfērās, sākot ar zinātni un beidzot ar tautsaimniecību, tas izmaina spēles noteikumus visās sfērās, un daudz ir atkarīgs no tā, cik ātri spēsim izmantot šī instrumenta dotās iespējas,” skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Viņaprāt,  mākslīgais intelekts ir ļoti būtisks faktors, lai attīstītu savu ekonomiku, un, iespējams,  tā izmantošana ļaus samazināt birokrātiju un valsts pārvaldes aparātu, arī visus tos, kuri gatavo dažādus pārskatus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, pievienojoties I. Kalviņam, par galveno izaicinājumu, kas ir satricinājis visu pasauli, nosauc Krievijas iebrukumu Ukrainā. „Kamēr turpināsies karš Ukrainā, tikmēr pasaulē saglabāsies nenoteiktība un arī tirgus pārmaiņas,” secina V. Valainis. 

Viņš gan uzsver, ka Latvijas tautsaimniecība šīm pārmaiņām ir spējusi pielāgoties, to arī savā ziņā apliecina pērn piesaistīto investīciju apmērs vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. „Tas tikai pierāda, ka esam spējuši radīt tādu investīciju vidi un apstākļus, kad investori jūtas droši par savām investīcijām, un rezultātā pērn dzirdējām ne tikai daudz paziņojumu par plānotajām investīcijām, bet arī par jau veiktajām investīcijām, piemēram, par Ingka group 700 milj. eiro ieguldījumu meža nozarē, kas tikai apliecina, ka investori uzticas Latvijai,” tā V. Valainis. Viņš atgādina, ka šogad aizsardzībai tiek atvēlēti 5% no IKP un tas ir zīmīgs signāls — par savu drošību rūpējamies paši. „Tas arī savā ziņā iezīmē virzienu 2026. gadam — tehnoloģiju, divējāda pielietojuma industrijas attīstība, vēl jo vairāk, ja arī Eiropas lielās ekonomikas palielina finansējuma apmēru aizsardzībai, kas arī dod iespēju Latvijā esošajām industrijām iegūt jaunus preču un pakalpojumu noieta tirgus, attīstīt tehnoloģijas ar mākslīgā intelekta nozares palīdzību,  arī fintech — MiCA (Markets in Crypto-Assets Regulation), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējums kriptoaktīvu tirgiem. Jau ir apmēram 200 kompānijas izrādījušas interesi par attiecīgas licences saņemšanu, kas arī ļauj lokalizēt globālus spēlētājus,” skaidroja V. Valainis. 

Viņaprāt, 2026. gads būs lielo iespēju laiks. „Neraugoties uz ģeopolitisko fonu, strādāsim pie tā, lai maksimāli izmantotu dotās iespējas, kuru pat pašlaik ir vairāk, nekā bija vēsturiski iepriekš,” tā V. Valainis. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja Ņina Linde, piekrītot iepriekšējo runātāju sacītajam, norāda uz trauksmi, kura ir jūtama mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kas ir būtisks izaicinājums, un tāpēc veido Ekonomikas foruma platformu, lai, ņemot vērā minētos izaicinājumus, palīdzētu veikt ilgtermiņa prognozēšanu. „2026. gads ir svarīgs, jo šogad rudenī būs Saeimas vēlēšanas, kas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan arī iespējas, taču ceru, ka politiķi ieklausīsies zinātnieku sacītajā un pozitīvā ekonomiskās izaugsmes dinamika 2,5- 2,6% apmērā turpināsies,” tā Ņ. Linde. Viņa gan atzina, ka ir arī daudzi citi izaicinājumi, ar kuriem saskaras gan uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji, piemēram, cenu sadārdzinājums, jo īpaši pēdējā mēneša laikā tieši energoresursiem. 

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu Ņ. Linde minēja demogrāfisko situāciju Latvijā. „Izaicinājums ir un būs produktivitātes kāpināšana faktiski visās nozarēs,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža. Viņa norādīja, ka dabas dotajās nozarēs — lauksaimniecībā, mežsaimniecībā – izaicinājumi ir tieši tie paši, kas citās, proti, produktivitātes paaugstināšana. 

„Šo nozaru attīstība ir cieši saistīta ar reģionālo attīstību Latvijā,  vēl jo vairāk, ja auglīgākās zemes nav vienmērīgi izvietotas pa visu valsts teritoriju, taču vēlme ir paaugstināt dzīves līmeni visā valstī, nevis tikai kādā atsevišķā reģionā vai teritorijā,” tā B. Rivža. Viņa atzīst, ka būtisks jautājums būs demogrāfija, lai arī mākslīgais intelekts aizvietos daudzas darba vietas, jo cilvēks ir visa pamats. „Mežsaimniecība, lauksaimniecība cieši saistīta ar zinātni, biznesu un valsts pārvaldi, kas 10 izcilāko zinātnes sasniegumu vidū ļauj ierindot Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta sadarbību ar AS Latvijas Finieris, tās rezultātā  tiek radītas vielas, kuras var aizvietot fosilos resursus, tādējādi produktus padarot dabai draudzīgākus,” tā B. Rivža.

Izaugsmes pamats - izglītība un zinātne

„Nav jāizdomā nekas jauns, jo, kā rāda pasaules attīstības pieredze, tad valstīs, kuras salīdzinoši ātri un sekmīgi attīstās, tam ir viens priekšnosacījums – maksimāli ieguldījumi izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kā arī izstrādnēs,” uz jautājumu, kā zinātne, bizness un valsts var dot impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei, atbild I. Kalviņš. Viņš gan atzīst, ka Latvijas sabiedrība īsti nevar būt apmierināta par to, kā tiek izlietota valsts kopīgā nauda. „Proti, paraugoties, cik daudz līdzekļu ir Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā un cik daudz no tiem tiek novirzīti zinātnei, tad jāsecina, ka šis apjoms ir tikai 0,58% no valsts budžeta, kamēr tuvākās kaimiņvalstis iegulda daudz vairāk, kas tikai nozīmē, ka ideju ģenerēšana ir apgrūtināta,” skaidro I. Kalviņš. 

Viņš uzsver, ka  bez labas zinātnes nav labas izglītības, bet bez labas izglītības nevar sagatavot speciālistus, kuri strādās ar modernajām tehnoloģijām, radīs jaunus inovatīvus produktus un tehnoloģijas. „Tas ir pamats, uz kura viss balstās,” tā I. Kalviņš. Viņš atgādina, ka Latvijas Zinātņu akadēmija nemitīgi cenšas skaidrot situāciju, kur notiek apstāšanās. „No zinātnes budžeta tiek finansēta ideja, tās pārbaude un laboratorijas mēroga prototipa izstrāde, taču tas nav rūpniecisks, un pāreja no laboratorijas uz uzņēmumiem ir Latvijas vājā vieta — aiza, kurai pāri nav radīts, nav uzbūvēts tilts, jo publiskajam un komerciālajam sektoram nav vienādi pieejamas inovācijām nepieciešamās infrastruktūras,” stāsta I. Kalviņš. Viņš uzsver, ka Latvijā tāda ir jāuzbūvē. „Lietuvā ir četras, Igaunijā - divas Silīcija ielejas, bet Latvijā nav nevienas,” tā I. Kalviņš. 

B. Rivža, piekrītot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta sacītajam, uzsver, ka finansējums zinātnei - tas ir ieguldījums, nevis izdevumi. „Zinātne izaug no augstākās izglītības, un ir sāpīgi, ja Lietuva augstākajā izglītībā šogad iegulda par 80 milj. eiro, Igaunija - par 35 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, vēl jo vairāk, ja visas trīs Baltijas valstis atrodas vienā un tajā pašā ģeopolitiskajā situācijā, tās risku zonā,” tā B. Rivža. Viņa vērš uzmanību, ka pēdējo 18 gadu laikā Latvija vēl tā arī nav sasniegusi 2008. gada finansējuma līmeni augstākajai izglītībai. „Tas, kas pašlaik ir lielākais mīnuss, tas dod vislielākās iespējas nākotnei, un, ja spēsim ideju no laboratorijas prototipa aizvirzīt līdz tirgum, tad būs arī rezultāti,” uzsver B. Rivža.

Ņ. Linde norāda, ka katrs pats par sevi var būt spēcīgs spēlētājs, taču uzrāvienu var panākt tikai tad, kad  savus spēkus apvienotu zinātnieki, valsts pārvalde un uzņēmēji. „Ir pozitīva sadarbība ar Ekonomikas ministriju, un abas puses redz pievienoto vērtību, kas rezultējies ar praktiski orientētiem tehnoloģiskās izaugsmes risinājumiem Latvijai, šogad būs forums ar septiņām paneļdiskusijām tieši par konkrētiem investīciju projektiem Latvijā 500 milj. eiro apmērā,” norāda Ņ. Linde. 

V. Valainis piebilst, ka dara visu, ko spēj, un pirmie rezultāti būs redzami jau šogad. „Proti, darbu sāks zirņu proteīna ražotne Jelgavā, tā radīs daudzas izmaiņas Zemgalē, sākot ar to, kādas augkopības kultūras un kādās proporcijās tiek audzētas lauksaimniecības zemēs, kādus produktus eksportējam un kādi ir ieņēmumi no tiem. Šāda projekta realizācija maina arī zinātnieku iesaisti pārtikas ražošanā,” skaidro V. Valainis. Viņaprāt, tieši šāda modeļa — uzņēmējs, zinātne, valsts – sadarbības rezultātā ieguvēji būs visi, jo būs jaunas darba vietas, lielāki eksporta ienākumi  (realizēs nevis izejvielu, bet gan augstas pievienotās vērtības produktus), un, protams, paša kooperatīva vērtība pieaugs aptuveni divas reizes. „Līdzīgs piemērs zirņu proteīna ražotnei, bet vēl tikai realizācijas sākumposmā, ir Fibenol projekts, kurš koksni, kurai šodien Latvijā nav pārstrādes, pārvērtīs augstvērtīgā produktā, kura kopējās investīcijas ir ap 700 milj. eiro, taču tas ir zinātņietilpīgs projekts,” uz zinātnes, uzņēmēju un valsts pozitīvās sadarbības piemēriem norāda V. Valainis.

Importa vietā pašmāju produkti

Ekonomikas ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā varam izmantot – patērēt— pašu mājas izaudzētos vai iegūtos resursus, ražotos izstrādājumus, nevis tos importēt, tādējādi šo naudu paturot Latvijas ekonomikā. „Vietējais pasūtījums var vairāk paļauties uz pašmāju ražotājiem, tādējādi tiem dodot darbu un caur to arī pasūtījumus zinātnei pēc pētījumiem, risinājumiem,” stāsta V. Valainis. Viņš kā piemēru min Laflora Energy vēja parka projektu, kura kopējās investīcijas ir 180 milj. eiro, un sekmīga uzņēmēju, zinātnieku un valsts darba rezultātā izdevās panākt, ka vairāk nekā 50% no šīs summas — 90 milj. eiro – paliek Latvijā. 

„Proti, vēja turbīnu torņu izveidē tiek izmantota hibrīdu tehnoloģija, apvienojot dzelzsbetonu un tēraudu, un dzelzsbetona konstrukcijas tiek ražotas tepat, Latvijā,” skaidro V. Valainis. Viņš uzsver, ka reģionā esam vienīgie, kuri šādus hibrīdtorņus ražo, un tāpēc tos arī sāks eksportēt. „Tieši tāds pats risinājums attiecas uz daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kur tikko ir atvērta Latvijā pirmā rūpnieciski ražoto koka karkasa paneļu ražošanas līnija daudzdzīvokļu ēku fasāžu siltināšanai —atjaunošanai,” tā V. Valainis. Viņš norāda, ka šādu ieceru īstenošana nav iespējama bez zinātnieku iesaistes un uzņēmīgiem cilvēkiem. „Jāmaina pašiem sava domāšana un jānotic pašiem sev, jo šķiet, ka ir pietiekami  daudz cilvēku, kuri ir vadošos posteņos, kuri netic mūsu pašu spējām, kaut arī ir jau pietiekami daudz piemēru, kur parādās fantastiski rezultāti, un tas tieši ir tas, kas var veidot Latvijas tautsaimniecības attīstības bāzi,” tā V. Valainis. 

Viņš atgādina diskusiju par to, kur pasūtīt konkrētu produktu ražošanu, piemēram, tos pašus tramvajus var ražot arī Latvijā. „Pasakiet kaut vienu iemeslu, kāpēc tos nevarētu ražot Latvijā!” retoriski izsaucas V. Valainis. Viņš kā unikālu piemēru rāda industriālo ceļamkrānu ražotni Latvijā, kura savus produktus eksportē. „Tas tikai apliecina: ir augstas industriālās spējas, ir tehnoloģijas, ir zināšanas, un atliek tikai tās izmantot,” tā V. Valainis. 

Viņaprāt, uzticot attiecīgus pasūtījumus, to veicēji arī vērsīsies pie zinātniekiem pēc attiecīgiem pētījumiem, risinājumiem, izstrādēm, kas pēc laika rezultējas ar eksporta tirgiem. „Tilts ir jāveido, ne tikai radot valsts politiku un vairāk naudas ieguldot zinātnē, kas ir pašsaprotami, bet arī veidojot vietējo pasūtījumu, kas tā īsti nenotiek,” secina V. Valainis. Viņš piekrīt, ka importu  (naudas aizplūšanu no Latvijas tautsaimniecības) var samazināt ar ražotnēm valstī, piemēram, uzbūvējot siltumizolācijas materiālu (plātņu) ražotni, kura kā izejvielu izmanto pašu zemē izaudzētās pārstrādātās koksnes blakusproduktus. 

I. Kalviņš steidz papildināt, ka siltumizolācijas materiālu jomā Latvijai ir unikāla izstrāde — ripors (nedegošs putu izolācijas materiāls, kura ražošanai nepieciešamo eļļu var iegūt no celmiem), ko savulaik izstrādāja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. „Biju iesaistījies projektā, kurā plazmas ķīmija jebko no atkritumiem pārvērš par izejvielu — ūdeņradi vai ūdeņradi kopā ar ūdeņraža monoksīdu, kas ir viegli transportējams un izmantojams,” tā I. Kalviņš. Viņš norāda uz vēl kādu interesantu pētījumu — risinājumu, kurā tika pētīta kuģa izplūdes gāzu attīrīšana no kaitīgajiem izmešiem, tostarp CO2. „Prototips ir, bet, lai tas būtu rūpnieciskā izmērā, tam vajadzīgas investīcijas, kuru piesaiste ir problemātiska,” skaidro I. Kalviņš.

Jāizmanto vietējo resursu potenciāls

„Pētījumi norit nepārtraukti, turklāt tikko atvērtā valsts pētījumu programma lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir labs piemērs, kas sekmē praktiskos pētījumus, jo ir valsts izvirzīti uzdevumi — veselīga pārtika, mežu atjaunošana, inovatīvie koksnes produkti, zinātnieki veic attiecīgus pētījumus, izstrādā risinājumus, un līdzās tajos ir arī uzņēmēji, kuri šos pētījumus vēlas izmantot savā praksē,” tā B. Rivža. Viņa norāda, ka sasaiste, kurā kopā ir zinātnieki ar uzņēmējiem, ir labs risinājums.  Lai arī Latvijā ir plaši izplatīts alksnis, tomēr tas lielākoties tiek izmantots kā enerģētiskā koksne, bet resnāku diametru sortimenti izmantoti taras ražošanai, taču I. Kalviņš norāda, ka alksnis ar speciālas tehnoloģijas palīdzību ir pārvēršams par augstas cietības materiālu, un to var izmantot mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanai. „Jālūkojas uz tām zinātnes un tehnoloģiju nozarēm, kuras ir zināšanu ietilpīgas, bet ar mazu materiālu patēriņu, jo Latvijai nav tā dēvēto lielo izejvielu — tērauda,  naftas utt.,” uz jautājumu, kuri zinātniskie projekti vai virzieni ir visperspektīvākie un var dot vislielāko ekonomisko rezultātu, atbild I. Kalviņš. Viņš norāda, ka Latvijā ir zinātnieki, kuri specializējas fotonikā, jaunu zāļu izstrādē, kas ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. 

„Ekonomikas ministrija atsaucas uz zinātnieku vēlmi veidot ilgtermiņa  mērķa programmas, kuru rezultātā jārodas jauniem produktiem un tehnoloģijām,” stāsta I. Kalviņš. Viņš norāda, ka Latvijā ir tradīcijām bagāta organiskā sintēze, tās tehnoloģiju izstrāde, un ES uzstādījums — būt neatkarīgiem no izejvielām, kuras tiek piegādātas no globālajiem tirgiem, - ir labs priekšnoteikums šīs sfēras izaugsmei. „Varam paveikt ļoti daudz, bet nepieciešama tikai gribēšana un ticība, ka varam,” tā I. Kalviņš. Viņš vērsa uzmanību, ka no pasaules lielā piecinieka farmācijas kompānijām trīs zāļu izstrādi pasūta Latvijā. 

„Tas tikai pierāda, ka zinātniskais potenciāls ir, tikai nav varēšanas citā svarīgā segmentā, un būtu labi, ja Latvijas zinātnieku darbība materializētos ražošanā Latvijā,” tā I. Kalviņš.  V. Valaiņa ieskatā valstij ir jāuzņemas lielāka loma, radot labvēlīgus apstākļus, lai uzņēmumi kļūtu divas - trīs reizes lielāki neatkarīgi no tā, cik liels pašlaik ir attiecīgais uzņēmums. „Izaugsme ir saistīta ar inovācijām, kapitāla piesaisti,” uzsver V. Valainis. Viņš norāda, ka 2025. gadā no stagnācijas izdevās izkustināt finanšu tirgu, jo veiktās investīcijas pirmo reizi pēdējo gadu laikā pārsniedza ES struktūrfondu ieguldījumus. 

„Tā ir nozīmīga pārmaiņa, kura rāda, ka beidzot paši sākam noteikt savu attīstības ceļu, nevis balstāmies tikai un vienīgi uz to, ko nosaka Brisele,” uzsvēra V. Valainis. Viņš vēlas, lai šī tendence saglabājas, tāpēc uzsākts darbs ar pensiju plānu pārvaldītājiem, un viņš cer, ka 2026. gadā būs pirmais 100 milj. eiro fonds no pensiju plāniem, kurš tiks ieguldīts Latvijā. „Mērķis ir šo ieguldījumu līmeni palielināt līdz vienam miljardam eiro,” tā V. Valainis. Viņš atzina, ka tapšot arī privātie investīciju fondi, kuros varēs ieguldīt naudu arī ārvalstu investori, un to līdzekļi tiks ieguldīti Latvijā. „Tā ir kapitāla pieejamība valsts ekonomiskajai izaugsmei,” iecerēto fondu veidošanu pamatoja V. Valainis. Viņš arī norāda, ka Latvijā ir gudri zinātnieki, spējīgi uzņēmēji. „Pērn Latvijā beidzot tapa pirmā piecu stāvu daudzdzīvokļu koka māja, šogad uzņēmēji jau strādā pie nākamajām četrām - piecām mājām. Esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika runāsim par pirmo deviņu stāvu daudzdzīvokļu koka māju Latvijā, kas būs uzbūvēta no pašu zemē izaugušās koksnes, šeit pat ražotajām konstrukcijām,” tā V. Valainis. Viņš steidz piemetināt, ka šīs iespējas līdz šim Latvijā nav tikušas izmantotas, kaut arī visu laiku bijušas acu priekšā.

Divējāda lietojuma preču iespēja

B. Rivža vērsa uzmanību uz divējāda (duālā) lietojuma ekonomiku, kura pašreizējos apstākļos var kļūt par jaunu izaugsmes iespēju. „Duāla pielietojuma produktu projektu skaits ir ap 40, un to potenciālo investīciju apmērs pašlaik ir aptuveni 200 milj. eiro,” norādīja V. Valainis. Viņš skaidro, ka pēdējo gadu laikā ļoti labi var redzēt, kā attīstās dronu industrija, turklāt var redzēt, kā jaunuzņēmumi met izaicinājumus globāliem spēlētājiem. „Rūpniecība pērn trīs ceturkšņos uzrādīja 8% izaugsmi, kas ir labākais rādītājs eirozonas valstīs,” norādīja V. Valainis. 

Ņ. Lindes ieskatā Latvija nevar resursus izšķērdēt, strādājot daudzos virzienos vienlaicīgi, tāpēc tie jākoncentrē konkrētajās nozarēs. „Jārunā par trijiem klasteriem: pirmais —aizsardzības tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un duālā pielietojuma preces, otrais – bioekonomika, augstākas pievienotās vērtības produkti kokapstrādē un trešais — farmācija, biomedicīna un digitālā veselība,” tā Ņ. Linde. I. Kalviņš atgādina, ka milzīgs nozaru sinerģijas elements ir diagnostikas instrumenti, kuros ir nepieciešama fizika, ķīmija, medicīna u.tml., vienlaikus tiem ir milzīga pievienotā vērtība. „Ir Latvijas zinātnieku radīti diagnostikas instrumenti, bet jāpieliek valsts nauda, lai tos pārvērstu par produktiem, kurus eksportēt uz visu pasauli,” norāda I. Kalviņš.

V. Valainis kā nozīmīgāko investoru magnētu Latvijā redz neizmantotās iespējas, jo, sākot darbu ekonomikas ministra amatā, viņš saņēmis portfeli ar 6-7 miljardiem eiro potenciālo investīciju apjomu, tad pašlaik šī potenciālo investīciju portfeļa lielums ir ap 20 miljardiem eiro. „Būtiskākais, ka šie projekti arī tiek realizēti Latvijā, un to jau šodien arī varam redzēt,” tā V. Valainis.