Viņš uzsver, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baltijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto publiskā finansējuma iespējas, ir informācijas sadrumstalotība un sarežģītais pieteikšanās process. Lai atrastu piemērotākās iespējas un sagatavotu kvalitatīvus pieteikumus, uzņēmumiem bieži jāiegulda simtiem cilvēkstundu, kas īpaši sarežģīti ir mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem. Lai šo procesu padarītu vienkāršāku un efektīvāku, E.Poga kopā ar savu komandu izveidojis mākslīgā intelekta (MI) platformu Proposal Peak, kas vienuviet apvieno publiskos iepirkumus, grantus un MI balstītus rīkus iespēju atlasei un pieteikumu sagatavošanai. 

Kā radās ideja par Proposal Peak?

Ideja radās ļoti praktisku apsvērumu dēļ, ikdienā strādājot ar iepirkumiem un grantiem. Mēs ar komandu regulāri saskārāmies ar situāciju, kur klienti interesējās par starptautiskajiem iepirkumiem, eksportu vai grantiem, taču nebija skaidrs, kas tieši viņiem būtu piemērotākais risinājums. Katru reizi process sākās līdzīgi - vērām vaļā Eiropas Savienības (ES), ANO vai Pasaules Bankas datubāzes un stundām ilgi meklējām piemērotākās iespējas. Ātri sapratām, ka informācija ir ļoti sadrumstalota, bet pats pieteikšanās process - tehniski sarežģīts. Redzējām arī to, ka daudzi uzņēmumi šo darbu neveic sistemātiski. Nereti viens vai divi cilvēki paralēli citiem pienākumiem mēģina sekot līdzi grantiem vai iepirkumiem, un rezultātā process kļūst haotisks un laikietilpīgs. Tad nonācām pie secinājuma, ka nepieciešams rīks, kas visas publiski pieejamās iespējas apkopotu vienuviet un palīdzētu strukturēt pieteikšanās procesu. Sākotnēji šo risinājumu veidojām sev un klientiem, lai samazinātu administratīvo slogu un padarītu procesu pārskatāmāku. Platformas izveide lielā mērā kļuva iespējama, pateicoties MI attīstībai. Lielo valodu modeļi spēj apkopot milzīgu informācijas apjomu un pasniegt to daudz saprotamākā veidā, ļaujot cilvēkiem vairāk koncentrēties uz būtisko - atrast pareizās iespējas un sagatavot kvalitatīvu pieteikumu.

Kā jūs kopumā raksturotu publiskā finansējuma vidi šobrīd - cik pieejama tā ir Baltijas uzņēmumiem?

Publiskā finansējuma iespējas šobrīd ir ļoti plašas, taču Baltijas uzņēmumi tās joprojām izmanto daudz mazāk, nekā varētu. Vien ES publisko iepirkumu tirgus sasniedz aptuveni 2,5 triljonus eiro gadā, bet TED platformā ik gadu tiek publicēti ap 700 tūkstošiem iepirkumu paziņojumu. Arī Latvijā publisko iepirkumu tirgus apjoms ir ievērojams - ap 5,4 miljardiem eiro gadā. Tikpat iespaidīgi ir arī grantu apjomi - Horizon Europe budžets pārsniedz 95 miljardus eiro, bet Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums Eiropā kopumā pārsniedz 700 miljardus eiro. Taču galvenais jautājums nav par to, vai naudas pietiek, bet gan - cik daudz uzņēmumu uz šo finansējumu vispār pretendē. Baltijā uzņēmumu aktivitāte joprojām ir salīdzinoši zema, galvenokārt izpratnes trūkuma un sarežģītā procesa dēļ. Daudzi uzņēmumi publisko finansējumu joprojām neuztver kā stratēģisku attīstības instrumentu eksportam, produktu attīstībai vai tirgus paplašināšanai.

Kāpēc, jūsuprāt, uzņēmumi joprojām pilnā apmērā neizmanto publiskā finansējuma iespējas?

Ir trīs galvenie iemesli. Pirmais ir informācijas sadrumstalotība - lai atrastu piemērotākās iespējas, uzņēmumiem bieži jāiziet cauri desmitiem avotu. Otrs ir pats process - tas ir tehniski un administratīvi sarežģīts. Lielie uzņēmumi var atļauties atsevišķus iepirkumu vai grantu departamentus, bet MVU tas ir daudz sarežģītāk. Trešais ir laika un kvalitātes paradokss. Kvalitatīva granta pieteikuma sagatavošanai bieži nepieciešamas 200 līdz 400 cilvēkstundas, kas MVU segmentam ir ļoti dārgs process. Rezultātā uzņēmumiem ir grūti gan atrast piemērotākās iespējas, gan kvalitatīvi sagatavot pieteikumus, vienlaikus saglabājot fokusu uz savu pamatbiznesu.

Kas praktiski ir lielākais izaicinājums - atrast iespējas vai sagatavot kvalitatīvu pieteikumu?

Mūsu skatījumā izaicinājums sākas jau ar pareizās iespējas atrašanu. Informācijas par grantiem un iepirkumiem šobrīd ir ļoti daudz, taču uzņēmumiem bieži ir grūti saprast, kuras iespējas viņiem patiešām atbilst un kurās ir vērts ieguldīt laiku. Tāpēc kvalitatīva atlase ir būtisks pirmais solis. Savukārt lielākais darbs sākas brīdī, kad piemērotā iespēja ir atrasta un jāizstrādā kvalitatīvs pieteikums. Tad ir jāsaprot vērtēšanas kritēriji, jāizveido metodoloģija, jāapkopo pierādījumi un atsauksmes, kā arī nepieciešamības gadījumā jāatrod partneri. Tieši šīs detaļas bieži nosaka, vai uzņēmums iepirkumā vai grantā uzvarēs. 

Visu interviju lasiet 19.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv