Bez paslēpēm banku darījumos

Bankas
2020. gada 17. novembris 06:09

Dažādu valstu bankas saņem sodus par to klientu darījumiem, kuri veikti pirms 5 - 7 gadiem. Taču koruptīviem nodarījumiem ārzemēs nebūs noilguma.

Lietuvā joprojām nav patiesā labuma guvēju reģistra. Sava veida “astes” ir arī Igaunijai. Latvija visu ir izpildījusi, un reizēm tas raisa neizpratni no kaimiņvalstīm.

Lai arī atsevišķiem uzņēmumiem bankas ir slēgušas kontus, tie nav masveida gadījumi, intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks. Viņš norāda, ka bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, jo visām iespējamām dzīves situācijām vienāda noteikumu piemērošana nav iespējama. 

Publiskajā un vēl vairāk nepubliskajā telpā klejo dažādi stāsti par uzņēmumiem, kuriem banka pieprasījusi par darījumu partneri informāciju, ko teju vai neiespējami iegūt, un pat slēgusi kontu. Kā vērtējat šo situāciju? 

Nenoliedzami, tādi gadījumi Latvijā ir, bet to nav daudz. Te nav runa par masveida gadījumiem, bet gan par darījumiem ar ofšoriem, trastiem, kuriem ir necaurspīdīga īpašnieku struktūra un neskaidra naudas izcelsme, grūti, sarežģīti izsekot preču un naudas plūsmai. Bankai ir jāzina savs klients, un arī uzņēmējam ir tieši tas pats – jāzina, kas ir viņa sadarbības partneris, kas ir viņa patiesā labuma guvējs. Neviens nav atcēlis bankām kredītiestāžu likuma, starptautisko sankciju, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas normatīvu prasības. Svarīgi ir saprast, ka masu medijos var lasīt par atsevišķiem savstarpēji nesaistītiem gadījumiem, bet to nemitīga atkārtošana un tiražēšana var radīt iespaidu par to kā ļoti būtisku globālu problēmu, kas radusies vienā vienīgajā vietā pasaulē – Latvijā. Taču tā nav patiesība. Katram gadījumam ir savs pamats, un problēma ir tikai tā, ka par šo galveno cēloni publiski maz runā vai pat par to nav nekādu ziņu. Banka klientam vienmēr izskaidro problēmas sakni, bet bankas speciālisti nevar publiski to atklāt visai pārējai pasaulei. Protams, bankas sniedz informāciju par saviem pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu saistībā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, ja klients iesniedz sūdzību Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 17.novembra numurā!

ABONĒJIETlasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!