Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu. 

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Pagājušais gads bija smags. Karš ietekmēja ne vien Eiropas ekonomiku, bet globālos procesus kopumā. Visi makroekonomiskie faktori ir ietekmējuši arī mūsu darbu. Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā Banka pārvērtēja savus biznesa darbības reģionus, tādējādi atsakoties no daļas biznesa, kā rezultātā peļņas rādītāji kritās, tomēr pateicoties LPB Bank komandas profesionālajam sniegumam, gadu noslēdzām ar pieaugošiem peļņas rādītājiem. Jā, gūtā peļņa ir vairāk kā uz pusi mazāka nekā 2021. gadā, taču banka strādā nemainīgi stabili un bez zaudējumiem. Mēs veiksmīgi tiekam galā ar grūtākiem laika posmiem, pateicoties biznesa modelim, kas atšķiras no citām Latvijas bankām.

Pirms 15 gadiem, kad pirmo reizi viesojos Latvijā, daudzas bankas galvenokārt guva peļņu no nerezidentu biznesa. LPB Bank vienmēr ir bijusi uz cita viļņa un sākot ar 2010. gadu esam likuši uzsvaru uz e-komerciju, un tagad ar lepnumu varu apgalvot, ka esam kļuvuši par pirmo Fintech banku Latvijā. Protams, mēs pārstāvam arī klasisko banku biznesu: ikdienas pakalpojumi juridiskajām un fiziskajām personām, kredītu programmas, maksājumu kartes. Ja aplūkojam apgrozījumu un peļņu, tad gandrīz pusi sastāda Fintech, bet otru pusi klasiskā banku darbība. Finanšu tehnoloģijas ir mūsu niša, ar to mēs atšķiramies no citām Latvijas bankām. Šajā jomā mēs strādājam jau ilgu laiku un darām to profesionāli.

Vidējā mūsu pakalpojumu patērētāja portrets ir licencētas starptautiskās maksājumu organizācijas, kurām piedāvājam Banking as a Service (BaaS) pakalpojumus. Sniedzam arī pakalpojumus interneta veikaliem. Svarīgi pieminēt, ka e-komercijas segmentā darbojas arī lielās Latvijas bankas, tomēr tikai valsts robežās, savukārt mūsu pakalpojumi ir ļoti pieprasīti dažādu Eiropas uzņēmumu vidū. Esmu pārliecināts, ka Fintech jomā Latvijā esam unikāli.

Ja runājam par mazo banku attīstības stratēģiju, cik svarīgi atrast savu unikālo nišu? Vai tas stimulē veiksmīgu attīstību vai tikai ļauj noturēties virs ūdens?

Es domāju, ka sava niša ir nepieciešama katram. Ja mēs darītu visu to pašu ko lielās bankas, tad tādam biznesam nav nākotnes. Pēdējā laikā vairākas bankas ir pametušas Latvijas tirgu, jo to biznesa modelis izrādījies nestabils. Tiem, kas atraduši savu nišu un ”norobežojušies” no konkurentiem, tā nenotiek. Tirgus vienmēr visu noregulē pareizi.

Jebkurai mazai bankai būtu jāizvēlas konkrēts pakalpojums vai produkts, jākoncentrējas uz to un jāstrādā labāk par lielajām bankām, sasniedzot izcilību savā jomā. Tam mums ir e-komercija un Fintech. Esam atraduši savu nišu un jūtamies ļoti pārliecinoši.

Kas vēl bez finanšu tehnoloģijām palīdz izcelties citu banku vidū?

Šis var šķist nenozīmīgi, bet, ja atnāksiet pie mums, jums nebūs jāņem numuriņš un jāgaida rindā. Lielajās bankās ir labi izstrādātas procedūras, protokoli, shēmas, kā veidot sadarbību – klienti pārvietojas pa bankas noteiktu “koridoru”. Turpretī mēs varam atļauties individuālu pieeju katram klientam. Tas attiecas ne tikai uz klātienes servisu, bet ikkatru saskarsmes posmu ar banku.

Piemēram, mums ir platforma e-komercijas klientiem. Mēs to sākām izstrādāt pirms 13 gadiem, un ik gadu mēs to pilnveidojam un pielāgojam lietotāju vajadzībām. Šeit vērts uzsvērt un izcelt trīs svarīgus faktorus. Pirmais – neliela, bet ļoti profesionāla komanda. Otrais – mūsu pašu attīstība. Trešais – individuāla pieeja. Šo faktoru krustpunktā veidojas mūsu bankas konkurētspējas priekšrocības.

Klientus iepriecina fakts, ka mēs palielinām viņu ienākumus, reizē apmierinot viņu personīgos pieprasījumus, kā arī nodrošinām šo pieprasījumu izpildes ātrumu. Liela banka, neraugoties uz milzīgajiem resursiem, diemžēl nevar atļauties tādu dinamiku un situācijai piemērotu risinājumu, kādu nodrošinām mēs.

Vai tas nav pretrunā ar efektivitāti? Ir spilgti izteikta tendence – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vidū – procesu automatizācija.

Principā jums ir taisnība, bet kamēr klienti vēlēsies kvalitatīvu servisu, mēs turpināsim izmantot individuālu pieeju, jo mums klienta vēlme ir likums. Protams, atsevišķus procesus varam apvienot, bet tas drīzāk būs saistīts ar tehnoloģiskiem jautājumiem nevis apkalpošanu. Ja piezvanīsiet mums, jums nekad neatbildēs robots ar latvisku vārdu. Jo esmu dziļi pārliecināts, ka augstas klases klientu serviss garantējams tikai tad, ja pretī atrodas īsts cilvēks, kas jūs atpazīst, uzklausa un saprot.

Parunāsim par nākotni. Kādi ir bankas turpmākās attīstības plāni?

Attīstības vektoru parasti nosaka tirgus. Mēs jau esam spēruši lielu soli ceļā uz Eiropas tirgu un to turpināsim iet, piedaloties starptautiskās nozares izstādēs, lai piesaistītu jaunus klientus. Turpināsim investēt tehnoloģiskajā attīstībā: plānoto investīciju apjoms ir 1 300 000 eiro. Mēs papildināsim IT nodaļu ar talantīgiem darbiniekiem, lai vēl efektīvāk apmierinātu mūsu bankas klientu vajadzības.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka e-komercijai un Fintech pieder nākotne. Austrāliešu futūristam Bretam Kingam ir brīnišķīga grāmata ”Banka 3.0. Kāpēc šodien banka nav tas, kur tu dodies, bet gan tas, ko tu dari.” Lielās bankas samazina filiāļu skaitu, atlaiž darbiniekus, jo IT tehnoloģijas arvien aktīvāk ienāk šajā jomā. Šis process tikai augs.” 1994. gadā Bils Geitss teica: ”Mums ir vajadzīgas bankas funkcijas, bet ne bankas”, un jau kādu laiku mēs varam novērot šo pravietojumu piepildāmies.

2018. gadā Latvija atradās soli no iekļūšanas Moneyval “pelēkajā sarakstā”, kas potenciāli varēja novest pie valsts finansiālā reitinga pazemināšanās. Lai arī Latvija tajā netika iekļauta, tomēr finansiālais prestižs tika būtiski iedragāts. Kā šobrīd vērtējat Latvijas tēlu Eiropā?

Latvijā ir patiesi labs banku sektors. Ja salīdzinām ar Baltijas valstīm, banku sektors šeit ir attīstītāks. Protams, vienmēr atradīsies cilvēki vai uzņēmumi ar saviem aizspriedumiem, tomēr es personīgi ar to neesmu saskāries. Gluži pretēji, mēs ļoti rūpīgi izvēlamies savus klientus. No desmit klientiem, kas pie mums atnāk,  uzsākam strādāt ar astoņiem, jo vēlamies sadarboties ar tīru, mūsdienīgu, uz nākotni vērstu biznesu. Mēs neesam ieinteresēti strādāt ar tiem, kam visur citur ir atteikts. Mums ir ārkārtīgi negatīva attieksme pret “pelēko” naudu. Mums ir stingra iekšējā kontrole, stingras AML/KYC procedūras, un, ja neesam pārliecināti par biznesa caurspīdīgumu, tad no tā atsakāmies.

Latvijas reputācija pagātnē ir stipri cietusi. Tomēr šobrīd banku sektors ir kļuvis uzticamāks un caurskatāmāks nekā priekšstatos. Cilvēki joprojām atceras, kas Latvijā notika pirms 15 gadiem, bet nepārzina pašreizējo situāciju. Situācijas uzlabošanai ir darīts ļoti daudz – pie tā cītīgi ir strādājušas pašas bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un valsts. Nozares pilnveide ir mūsu kopējais mērķis, un mēs veiksmīgi virzāmies tam pretī. Kopā mēs to noteikti panāksim, lai Latvijas banku sektora kartē vairs nebūtu balto (tumšo) plankumu.