Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Kreditēšanu neveicina, mazinot kredītlīdzekļu apjomu

Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Finanšu nozares asociācijas izpratnē likumprojektam ir divi mērķi – stiprināt Latvijas aizsardzību un veicināt kreditēšanu. Mēs nešaubīgi atbalstām nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību un uzskatām, ka tā ir pareiza un objektīvi pamatota 2025. gada budžeta prioritāte, taču vienlaikus mēs vēlētos redzēt lielāku caurspīdību par to, kā līdzekļi tiks izmantoti. Kas attiecas uz kreditēšanas veicināšanu, šis nodoklis, visticamāk, nesasniegs savu mērķi, jo nodokļu celšana kā tāda nevar veicināt banku darbību un iestrādātā atlaižu sistēma var drīzāk veicināt riskantu kredītu izsniegšanu. Finanšu nozares skatījumā banku virspeļņas nodokļa ieviešana nav notikusi caurspīdīgi, un saturiski šis nodoklis ir nesamērīgs. Budžeta problēmas nevar risināt uz vienas nozares rēķina, kā arī – nav pārliecības, ka šo nodokli atcels pēc trīs gadiem, jo pēc mūsu pieredzes nekas nav pastāvīgāks kā pagaidu risinājums. Atcerēsimies, ka finanšu stabilitātes nodeva, ko ieviesa 2010. gadā kā pagaidu risinājumu, joprojām ir spēkā.

Plānots, ka katru gadu virspeļņas nodoklī iekasēs apmēram 90 miljonus eiro. Pieņemot, ka banku sistēmas pelnītspēja saglabāsies 2023. gada līmenī un bankas nesaņems likumprojektā paredzētās atlaides, banku peļņa saruks par vismaz 14%.Banku virspeļņas nodokļa atlaižu mehānisms teorētiski cenšas panākt kreditēšanas veicināšanu. Taču, lai noteikto atlaidi pilnībā sasniegtu, kreditēšana jāaudzē vismaz par 12% gadā, kas ir saistīts ar ievērojamu risku. Banku vēlme uzņemties papildu risku ir atkarīga ne tikai no pašu banku politikas, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) novērtējuma, jo tieši ECB uzrauga četras lielākās Latvijas bankas. ECB viedoklis par likumprojektu nav zināms. Starptautiskais Valūtas fonds šī gada augustā publicētajā Latvijas ekonomikas izvērtējumā ir atzinis, ka virspeļņas nodoklis nav atbalstāms, taču šis padoms nav sadzirdēts.

Regulējums, kas veicina mehānisku kreditēšanas pieaugumu neatkarīgi no riskiem, ir fundamentāli nepareizs un potenciāli izaicinošs finanšu stabilitātei. Nodokļa ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas atspoguļosies Latvijas ekonomikas vājākā konkurētspējā, it īpaši, ja nodoklis paliks spēkā ilgāk nekā trīs gadus. Pieredze rāda, ka investoriem pievilcīgas ir tās valstis, kur ir skaidra uzņēmējdarbības politika, pārredzama ilgtermiņa nodokļu politika un stabila sadarbība starp valsts un privāto sektoru. Banku virspeļņas nodokļa ieviešana signalizēs neprognozējamību investīciju vidē un var atturēt potenciālos investorus un tādējādi bremzēt ekonomisko izaugsmi. Atkarībā no tā, kā bankas reaģēs uz nodokļa ieviešanu individuāli, pastāv risks, ka aizņēmējiem būs jārēķinās ar augstākām procentu likmēm.Finanšu nozare aicina lēmumu pieņēmējus raudzīties ilgtermiņā un apzināties, cik svarīga ir pārdomāta lēmumu pieņemšana Latvijas konkurētspējai un ekonomikas attīstībai.

Latvijas problēma ir kapitāla trūkums

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs:

Likuma pamatojums – valsts aizsardzības budžeta palielināšana – ir neapšaubāmi ārkārtīgi svarīgs mērķis, taču pieeja, kas paredz palielināt nodokļu slogu tikai bankām, raisa diskusijas. Ja valsts mērķis ir ilgtermiņa aizsardzības budžeta nodrošināšana, būtu svarīgi rast sabalansētu ilgtspējīgu finansējuma nodrošināšanas risinājumu, kas neapdraud finanšu institūciju izaugsmi un spēju sekmīgi darboties. Jau ar 2023. gadu bankām ieviesa uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) 20% apmērā no peļņas, un ar jauno likumprojektu nodokļu slogs 2025. gadā var sasniegt līdz pat 50% no banku peļņas. Nelielām bankām, kāda ir Signet Bank, šis būtu nesamērīgs slogs, kas radīs būtiskus ierobežojumus kreditēšanas apjomu palielināšanai. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai likumprojektā tiktu paredzētas solidaritātes iemaksu atlaides tām bankām, kas palielina kreditēšanas apjomus un strauji audzē kredītportfeļus. Tas būtu saskaņots ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu. 
Pozitīvi vērtējam, ka nelielo banku argumenti par labu nodokļa atlaides nepieciešamībai tika sadzirdēti un pašreizējā likumprojekta redakcijā ir atrunātas nodokļa atlaides tām bankām, kas audzē kredītportfeļus. Ja šī redakcija tiks apstiprināta, tad ietekme uz nelielo banku segmentu būs neitrāla vai pat pozitīva, jo banku sektorā tiks veicināta konkurence. Savukārt, ja šīs atlaides netiks apstiprinātas jau no 2025. gada, tad ietekme uz nozari būs graujoša gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jo tādā gadījumā nodokļa ieviešana būtiski samazinās nelielo banku investīcijas attīstībā, kas ir kritiski svarīgas konkurētspējas palielināšanai tirgū. Pēdējā likumprojekta versija paredz nodokļa atlaides jau no 2025. gada, tas ir vērtējams pozitīvi, un Signet Bank atbalsta šo likumprojekta versiju. Gribu izteikt cerību, ka šī versija arī tiks apstiprināta un stāsies spēkā. 
Būtu kļūdaini uzturēt šo solidaritātes iemaksu ilgstoši, un piekrītu Uldim Cērpam, ka neprognozētās uzņēmējdarbības vides izmaiņas traucē investīciju piesaistīšanai un uzņēmējdarbības attīstībai. Nelielās bankas, tādas kā Signet Bank, ir ļoti atkarīgas no investīciju klimata Latvijā, un mēs vēlamies, lai nodokļu likumdošana ir stabila un prognozējama. Tas attiecas ne tikai uz banku sektora nodokļiem, bet arī uz nodokļiem uz kapitālu. Kapitāla trūkums ir viena no akūtākajām Latvijas problēmām – ir skumji redzēt, ka vairākās nozarēs aktīvi ieiet Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji, kuru rīcībā ir ievērojami lielāks kapitāls nekā viņu Latvijas konkurentiem. Šajā sakarā man neliekas pareiza iecere palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz ienākumiem no kapitāla no 20% uz 25,5%, jo tas bremzēs kapitāla tirgus attīstību un vietējo investoru investīciju potenciālu. Mums ir jāvirzās nevis uz pārdales ekonomikas modeli, bet jāveicina vietējā uzņēmējdarbība un kapitāla veidošanās, sevišķi apstākļos, kad Latvijā konstanti sarūk iedzīvotāju un investoru skaits.

Latvijas nodokļu neparedzamība ir slikts signāls uzņēmējiem un investoriem

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā:

Saistībā ar šo likumprojektu saredzam diezgan daudz potenciālo risku un negatīvu seku, kas varētu kaitēt ne tikai nozarei, bet arī valsts attīstībai ilgtermiņā. Kopumā ekonomikas attīstībai būtu izdevīgāk, ja valsts nodokļu sistēma būtu paredzama un tiktu vienādi piemērota dažādām nozarēm, neradot nevienlīdzīgus šķēršļus kādas atsevišķas jomas uzņēmumiem. Nav saprotams, kādēļ vienai pelnošai uzņēmējdarbības nozarei tiek uzlikts pienākums segt tos tēriņus, ko valsts nespēj iekasēt, piemēram, efektīvas nodokļu administrācijas veidā. Lai gan virspeļņas nodoklis ir šķietami ātrs un viegls risinājums jau ieilgušajiem budžeta veidošanas izaicinājumiem Latvijā, tas nespēs nest ilgtermiņa stabilitāti un gaidītos uzlabojumus. Šāda nodokļa ieviešanai Latvijā kritiku izteicis arī Starptautiskais Valūtas fonds, tomēr valdība to turpina virzīt, rīkojoties pretēji starptautiskām rekomendācijām.
Ilgtermiņā šādas izmaiņas galvenokārt var apdraudēt tieši to, ko likumprojektā vēlas veicināt – kreditēšanas attīstību un ekonomisko attīstību Latvijā. Kreditēšana ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai, tomēr esošā likuma redakcija neparedz jauno aizdevuma līgumu atbrīvošanu no solidaritātes iemaksas pretēji Lietuvas modelim, kas tiek norādīts kā likumprojekta izstrādes avots. Likuma pieņemšana esošajā versijā var mazināt banku vēlmi uzņemties lielāku un neproporcionālu riska apetīti, tādējādi nevis palielinot, bet pat samazinot kreditēšanas apjomu.

Tāpat likumprojekta izstrādē nav ņemta vērā ilgtermiņa ietekme no prasītā kreditēšanas apjoma pieauguma. Ja banku kredītportfelis pieaugtu par prasītajiem 10-12%, kas vēlami, lai neitralizētu solidaritātes iemaksas jeb sasniegtu pilnu atlaides apjomu (100%), tas potenciāli var pat rezultēties ekonomiskajā krīzē, īpaši, ja nodokļa termiņš tiek pagarināts. Tāpat piedāvātā atlaide nemaz nebūs sasniedzama lielākām bankām, lai gan tieši tās spēj kreditēt lielus uzņēmumus, jo mazākām bankām kapitāls to neļauj. Tas nozīmē, ka, lai arī ierosinātais nodokļa atlaižu mehānisma mērķis ir panākt kreditēšanas veicināšanu, pastāv iespēja, ka tieši lieliem uzņēmumiem, kas sniedz būtisku pienesumu ekonomikas attīstībā, kredīti varētu sadārdzināties.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka šī pieeja budžeta iztrūkuma risināšanā ir bīstama, jo parāda Latvijas nodokļu sistēmas neparedzamību. Investoriem – vietējiem un ārvalstu – tas var radīt jautājumus par kopējo Latvijas nodokļu režīma uzticamību, tādējādi kopumā padarot mūsu valsti mazāk pievilcīgu investīcijām. Arī pašā finanšu sektorā šāda nodokļa ieviešana var atturēt no investīcijām un inovācijām – sākot mainīt nozares peļņas nodokli atkarībā no situācijas tirgū, tiek palielināta nenoteiktība.

Virspeļņas nodoklis jeb solidaritātes iemaksa esošā likumprojekta izpratnē nav loģisks un ilgtermiņā labvēlīgs risinājums valsts un uzņēmējdarbības attīstībai. Nozares kontekstā jāuzsver, ka sagatavotais likumprojekts ir negodīgs, jo soda uzņēmējdarbību, kas, lai gan šobrīd ir efektīva, vienlaikus ir arī cikliska – šobrīd tiek gūta peļņa likmes pieauguma dēļ, taču tā jau tagad sāk samazināties. Ekonomistu prognozes liecina, ka nākamajā gadā Euribor likme potenciāli nokritīsies līdz 2% un var ilgi neatgriezties virs šī līmeņa. Šāda papildu nodokļa ieviešana principā neveicina banku kreditēšanas paplašināšanu, bet drīzāk to var ierobežot, lai nepalielinātu nodokļa maksājumu apmēru, tādējādi pat bremzējot plašāku kreditēšanu, kas ir šīs ieceres izvirzītais mērķis. Daudzi no šiem argumentiem pagaidām nav ņemti vērā likumprojekta izstrādē, tādējādi draudot radīt negatīvu ietekmi gan uz finanšu sektoru, gan kopējo Latvijas ekonomikas attīstību.