Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka liela uzmanība noteikti tiks pievērsta tam, kā eirozonā mainās algas un pieprasījums.

Tāpat "OP Financial Group" vecākais ekonomists sacīja, ka pašlaik tirgos ir gaidas, ka EURIBOR 12 mēnešu likme būs nedaudz virs 3%, kas nozīmē, ka tirgus sagaida, ka šogad vēl būs divi vai trīs ECB likmju samazinājumi.

"Tomēr mēs jau esam redzējuši, ka tirgus gaidas var mainīties diezgan ātri un diezgan būtiski. Ziemā tika gaidīts daudz būtiskāks samazinājums, un 12 mēnešu EURIBOR likme gada beigās tika gaidīta aptuveni 2-2,5% līmenī. Pēdējo piecu sešu mēnešu laikā šīs gaidas ir mainījušās un ir daudz lielāka neskaidrība par procentu likmēm nākotnē. Ir gan skaidrs, ka mēs redzēsim pakāpenisku procentu likmju samazināšanos," pauda Vidgrēns.

Viņš atzina, ka, iespējams, tirgi ziemā bija pārlieku optimistiski attiecībā uz nākotnes procentu likmēm, un daži aizdevumu ņēmēji tādēļ tagad ir vīlušies, bet svarīgākais ir, kā procentu likmes mainīsies vidējā termiņā, jo, piemēram, Somijā vidējais hipotekārā aizdevuma termiņš ir apmēram 20 gadi, tāpēc izmaiņas vidējā termiņā ir svarīgākas.

"OP Financial Group" vecākais ekonomists arī prognozēja, ka inflācija gan Baltijas valstīs, gan Somijā stabilizējas un ir tuvu ECB noteiktajam mērķa līmenim 2%.

Tāpat, lai gan ir preces un pakalpojumi, kuru cenas iepriekšējā periodā pieauga ļoti strauji, pagaidām nav vērojams, ka mājsaimniecībām tādēļ būtu radušās lielas grūtības. Kopumā mājsaimniecības pie cenu līmeņiem ir pieradušas un to pirktspēja turpina uzlaboties.

Tādēļ Vidgrēns arī pauda, ka neredz lielas iespējas deflācijai. Lai gan var būt daži mēneši, kad patēriņa cenas krītas, bet nav liela iespējamība, ka redzēsim ilgstošu deflāciju. Pamatscenārijs ir, ka inflācija pakāpeniski stabilizēsies aptuveni 2% līmenī.

Jau vēstīts, ka ECB no 12.jūnija ir samazinājusi trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tostarp galvenā refinansēšanas operāciju likme ir samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5%, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.