Pagājušajā nedēļā Eiropas
Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir
nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk
zibenīgi ātri.
Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par
zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos
mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt
banku klienti?
Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas
valdes loceklis Jānis
Brazovskis: “Regulas
nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus
maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs
maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu
varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot
maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja
parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā
Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi
“ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200
miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma”
laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas
Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums
visiem.”
Zibmaksājumu regulas mērķis ir
nodrošināt, ka vienas bankas klienta maksājums pie citas bankas
klienta nonāks pēc iespējas ātrāk. Saskaņā ar jaunajiem
noteikumiem naudai jānonāk saņēmēja bankas kontā desmit sekunžu
laikā un šāds maksājumu ātrums ir jānodrošina 24 stundas
diennaktī, 7 dienas nedēļā. Citiem vārdiem sakot –
nepārtraukti.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm,
Latvijas banku klientiem ātra maksājumu saņemšana nav nekas jauns
vai unikāls. Jau 2017. gada augustā Latvija kā pirmā
eirozonas valsts sāka izmantot zibmaksājumus, kas bija pieejami
jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.
Zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas
kredītiestāžu klientu, un kopš tā laika banku skaits Latvijā,
kas nodrošina zibmaksājumus, pakāpeniski pieaug, 2023. gada
1. pusgadā veicot jau 24,2 miljonu zibmaksājumu 6,9 miljardu
eiro apjomā.
Ja līdz šim zibmaksājumu piedāvāšana
klientiem ir bijusi bankas brīvprātīga izvēle, tad turpmāk tā
būs obligāta prasība, tādēļ tuvākajā laikā sagaidāms, ka ne
tikai Eiropā, bet arī Latvijā palielināsies to banku skaits, kas
nodrošinās zibmaksājumus.
Atšķirībā no Latvijas, citās Eiropas
Savienības valstīs, kur zibmaksājumi tehniski ir bijuši pieejami,
tie neguva plašu atbalstu un to izmantošana bija salīdzinoši
reta, ņemot vērā šādu ātro maksājumu izmaksas, kas nereti bija
augstākas nekā standarta maksājumam. Pretēji šādai praksei,
Latvijā zibmaksājumi guva popularitāti banku klientu vidū, jo
padarīja iespējamu maksājumus starp bankām veikt ātri, bet
vienlaikus neradot arī papildu izmaksas banku klientiem.
Lai mainītu šo tendenci un padarītu
zibmaksājumus pieejamus ikvienam, noteikts, ka zibmaksājumi
nedrīkst būt cenas ziņā ekskluzīvs pakalpojums, tā vietā
zibmaksājumu komisijas maksai jābūt līdzvērtīgai standarta
maksājuma komisijas maksas apmēram.
Būtisks jaunums būs arī banku klientiem
Latvijā. Jaunā regula tiecas mērķēt uz finanšu nozarē aktuālu
problēmu – finanšu krāpniecību. Turpmāk bankām būs pienākums
nodrošināt jaunu pakalpojumu saviem klientiem – maksājuma
saņēmēja pārbaude (validācija) ar mērķi mazināt krāpšanas
gadījumu skaitu. Šī pārbaude būs jāveic arī maksājumiem, kas
tiek veikti starp dažādām bankām.
Attiecīgais pakalpojums banku klientiem
būs jānodrošina bezmaksas. Praksē tas būs informatīvs
brīdinājums maksājuma veicējam tajos gadījumos, kad nesakrīt
maksājuma saņēmēja dati, piemēram, vārds un uzvārds, ar
maksājuma saņēmēja bankas konta numuru. Attiecīgais brīdinājums
bankas klientam būs jāpaziņo vēl pirms maksājuma veikšanas,
tādējādi samazinot iespējas, ka klienta nauda var nonākt pie
nepareizā adresāta.
Gadījumos, kad banka nenodrošinās šādu
informāciju klientam un nauda iespējams nonāks pie nepareiza
saņēmēja, kas var būt krāpnieks – bankas klients būs tiesīgs
saņemt kompensāciju par radušajiem zaudējumiem.
Jāatzīmē, ka šo pārmaiņu ieviešanai,
tai skaitā Latvijā, ir nepieciešams laiks un būtiski ieguldījumi
maksājumu infrastruktūrā, tādēļ Eiropas Savienības likumdevējs
ir paredzējis pārejas periodus vairāku regulas prasību
ieviešanai, tādēļ visdrīzāk taustāmu rezultātu banku klienti
sāks sajust šī gada beigās un 2025. gadā.