Tādējādi ar otrdien pieņemto Zviedrijas Augstākās tiesas lēmumu tiek atcelts zemākas instances tiesas Bonnesenai iepriekš piespriestais viena gada un trīs mēnešu cietumsods.

2019. gadā Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija SVT atklāja, ka caur "Swedbank" kontiem Baltijas valstīs, arī Igaunijā, ir pārvietoti vismaz 40 miljardi kronu (aptuveni četri miljardi eiro) aizdomīgu līdzekļu.

Bonnesena, kas bija "Swedbank" grupas prezidente kopš 2016. gada, tika atlaista 2019. gada martā pēc tam, kad "Swedbank" paziņoja, ka pret banku notiek izmeklēšana saistībā ar noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs.

Bonnesenai 2022. gada janvārī izvirzīja apsūdzības par krāpšanu vainu pastiprinošos apstākļos.

Kā apgalvoja prokuratūra, Bonnesena "tīši vai rupjas neuzmanības dēļ" sniedza nepatiesu informāciju par bankas pasākumiem, lai novērstu, atklātu un kavētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī ziņotu varas iestādēm par aizdomīgām darbībām.

"Apgalvojumi pauda maldinošu vēstījumu, ka nav aizdomīgu saistību ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu Igaunijā darbojošos banku," secināja prokuratūra, kas arī apsūdzēja Bonnesenu iekšējās informācijas izplatīšanā, paziņojot bankas lielākajiem akcionāriem par gaidāmo SVT dokumentālās filmas izdošanu.

Apelācijas tiesa secināja, ka akcionāriem sniegtā informācija nebija pietiekami specifiska, lai to uzskatītu par iekšējo informāciju, un tāpēc attaisnoja Bonnesenu šajā apsūdzībā.

2021. gada martā Zviedrijas banku regulators noteica "Swedbank" četru miljardu zviedru kronu (360 miljoni eiro pēc toreizējā kursa) sodu par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā.

Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu struktūrās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bijusi nepietiekama. Baltijas valstu struktūrās arī nav bijis adekvātu resursu cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu struktūrās un naudas atmazgāšanas risku, banka nav atbilstoši rīkojusies.

Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka Igaunijas "Swedbank" bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības saistībā ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.