EM norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" nav datos balstīts un pamatots, ieguvumi komersantiem nav skaidri un ziņojumā nav konstatēta problemātika esošajā patērētāju tiesību uzraudzībā.

Piedāvātais skatījums, kurā uzraudzības maksas samazinājums tiek pasniegts kā galvenais ieguvums, nesniedz pilnīgu izmaksu attēlojumu un reformas rezultātā uzraudzība var pat sadārdzināties. Uz to ir norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sagatavotajā atbildes vēstulē FM, kurā tas lūdz sniegt papildu skaidrojumu par PTAC 2026. gada 3. februāra vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai minēto informāciju.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot FM piedāvājumu nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas no PTAC nodot Latvijas Bankai, atzīmē, ka jebkuras izmaiņas nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzībā ir primāri jāvērtē caur patērētāju drošības, tirgus caurspīdīguma un sabiedrības interešu aspektu.

Tāpat Valainis norāda, ka FM aprēķinos neparādās daudzas pozīcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu pārveide un uzturēšana, normatīvo aktu izmaiņu veikšanas izmaksas, komersantu izdevumi, kā arī patērētāju strīdu risināšanas un negodīgas komercprakses uzraudzības izmaksas. Trūkst pamatojuma, kas tieši nestrādā pašreizējā uzraudzībā, līdz ar to ieguvumi no piedāvātās reformas nav saprotami.

Ministrijā uzsver, ka FM publiski min tikai PTAC tiešās personāla izmaksas 390 000 eiro apmērā, taču uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamie resursi ietver būtiski vairāk - IT sistēmas un to uzturēšanu, datu vākšanas un analītikas kapacitāti, juridisko atbalstu, normatīvo aktu izstrādi un tiesvedības, patērētāju strīdu risināšanu, horizontālās uzraudzības funkcijas negodīgas komercprakses, reklāmas, līgumu noteikumu un patērētāju informēšanas jomā, koordināciju ar citām iestādēm, kā arī regulāras nozares risku identifikācijas un tematiskās pārbaudes. Šie izdevumi neparādās FM aprēķinos, tādēļ minētais ietaupījums neatspoguļo objektīvas fiskālās sekas.

Saskaņā ar PTAC aprēķiniem kopumā reformas izmaksas valstij pirmajā pārejas gadā veidotu aptuveni 3,5 miljonus eiro. Reformas izmaksas ietver jaunu licencēšanas un uzraudzības IT platformu, datu migrāciju no PTAC sistēmām, pārējo uzraudzības elementu - kredītstarpniecības uzraudzības, patērētāju sūdzību un uzraudzības lietu izskatīšanas, negodīgas komercprakses uzraudzības - integrāciju, procesu harmonizāciju un atbilstošas kapacitātes izveidi Latvijas Bankai, kā arī komersantu izmaksas, tiem pielāgojot savu darbību jaunam regulējumam. Tieši sistēmu integrācijas izmaksas no starptautiskās pieredzes ir dārgākās, min ministrijā.

EM atzīmē, ka turpmākie ikgadējie zaudējumi valsts budžetam lēšami 1,5 miljonu eiro apmērā. Aprēķina pamatā ir ikgadējo valsts nodevu apmērs divu miljonu eiro, no kā atņemtas PTAC darbinieku izmaksas gadā, kas ir aptuveni 400 000 eiro.

Tāpat EM norāda, ka reforma radīs papildu izmaksas arī komersantiem - būs nepieciešamas darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde un citas darbības. Tas varētu izmaksāt no 100 000 līdz 500 000 eiro vienam komersantam. Attiecīgi 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas reformas ieviešanai lēšamas no 3,8 miljoniem eiro līdz 19 miljoniem eiro.

Ministrijā uzsver, ka pašreizējā nebanku kreditētāju uzraudzības sistēma nav sadrumstalota, bet ir mērķtiecīgi diferencēta. PTAC un Latvijas Bankas uzraudzības fokusi ir atšķirīgi pēc būtības - PTAC izskata visas patērētāju sūdzības un iesniegumus par visiem finanšu pakalpojumiem, kuros ir iesaistīti patērētāji, iesniegumu un konsultāciju kopskaitam gadā sasniedzot 2500. Latvijas Banka nodrošina finanšu sistēmas stabilitātes un prudenciālo uzraudzību. PTAC lūkojas, lai finanšu pakalpojumu sniedzēju prakse būtu godīga, līgumi taisnīgi, tiktu sniegta skaidra un precīza normatīvajos aktos noteiktā informācija, kā arī atbilstoši vērtēta patērētāju maksātspēja.

Ministrijā uzskata, ka nav pamata apgalvojumiem par nepietiekamu līdzšinējo sektora uzraudzību. PTAC ir uzraudzījis kredīta kopējo izmaksu griestu ieviešanu, sistemātiski kontrolējis un vajadzības gadījumā pieņēmis lēmumus par negodīgu komercpraksi un piemērojis sodus, strādājis ar sociāli mazaizsargātām grupām, uzraudzījis kreditēšanas reklāmu un līgumu noteikumus un veicis virkni citu saistītu funkciju un uzdevumu pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Banka šādas funkcijas nav veikusi, min EM.
Ministrijā norāda, ka, ņemot vērā, ka Latvijas Banka vēlas pārņemt tikai kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, savukārt parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji un kredītu starpnieki paliktu PTAC pārraudzībā, piedāvātā reforma tikai palielinās birokrātisko slogu patērētājiem. Tas veidos apjukumu patērētāju tiesību aizsardzībā, pakļaujot parādu grūtībās nonākušos patērētājus garākiem un sarežģītākiem iesniegumu izskatīšanas procesiem.

EM atzīmē, ka patērētāji biežāk vēršas pēc palīdzības, kad tiem radušās grūtības atmaksāt aizdevumus, kā rezultātā parāda aprēķins un piedziņa ir tiešā veidā saistīta ar parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju darbību. Vēršoties ar iesniegumu pie Latvijas Bankas par kreditora līgumu, tai būs papildu jāpārsūta iesniegums PTAC daļā, kas saistīta ar parādu piedzinēju veiktajām darbībām un aprēķiniem. Tā rezultātā patērētājs būs cietējs no ieilgušas iesnieguma izskatīšanas procedūras. Vēl sarežģītāka situācija radīsies, ja līguma izpildē iesaistīti kredītu starpnieki, jo strīdi var ietvert vēl vairāku pušu iesaistīšanu.

EM ieskatā patērētāju nebanku kreditēšana no patērētāju tiesību uzraudzības viedokļa ir paaugstināta riska nozare, un uzraudzības vājuma sekas vistiešāk skars tieši finanšu grūtībās nonākušos patērētājus, mājsaimniecības ar zemu finanšu pratību un sociāli mazaizsargātās grupas, tāpēc piedāvātā reforma rada riskus pilnvērtīgai patērētāju tiesību aizsardzībai.

Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai. Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

Tajā pašā laikā asociācijas "Fintech Latvija" ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.