Pateicoties īpašam finanšu instrumentam, ES jau ir finansējusi ieroču iepirkumus, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties karā pret Krieviju, taču tas darīts ārpus ES budžeta.

"Šī ir pirmā reize, kad mēs izmantojam ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, kopīgi iepērkot aizsardzības produkciju," norādīja EK priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere.

ES ieguldījusi 300 miljonus eiro, lai atbalstītu dalībvalstu grupas, kurās ietilptu līdz deviņām valstīm, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņutehnikas un artilērijas munīcijas iegādē, paziņoja EK.

"Svarīgi, ka izvēlētie projekti arī palielinās mūsu atbalstu Ukrainai, nodrošinot papildu kara tehniku," sacīja Vestagere.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES strādājusi pie savas aizsardzības rūpniecības palielināšanas, lai apbruņotu Ukrainu un stiprinātu savus spēkus.

ES izveidoja finansiālās palīdzības mehānismu, kura mērķis ir mudināt dalībvalstis iegādāties munīciju, bet neizpildīja pagājušajā gadā doto solījumu līdz marta beigām piegādāt Kijivai miljonu artilērijas lādiņu. ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels solījis, ka mērķis tiks sasniegts līdz gada beigām.