Tāpat viņš norādīja, ka arī kiberuzbrukumi ir joma, kas nākotnē kļūs tikai aktuālāka.

Cērps atzīmēja, ka gan bankas, gan arī Finanšu nozares asociācija ļoti aktīvi strādā, lai izglītotu cilvēkus par riskiem, kas ir saistīti ar dažādu veidu krāpšanām, tomēr krāpniecības apmēri joprojām ir lieli un tie aug.

Tostarp pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro un mēnesī šādu krāpniecības gadījumu ir nedaudz vairāk kā 400, savukārt investīciju krāpšanā vidēji mēnesī tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro un šādu gadījumu mēnesī ir aptuveni 260, sacīja Cērps, piebilstot, ka šajā gadījumā katram cilvēkam ir jāpadomā arī par savu atbildību, lai aizsargātu savu īpašumu un nepaļautos uz cilvēkiem, kuri sola kaut ko nereālistisku.

"Finanšu krāpniecība ir parādība, kas ir uz palikšanu. Tā kļūs tikai komplicētāka un profesionālāka, jo šeit mums nav darīšanas ar pāris indivīdiem. Šajā jomā darbojas ļoti labi organizētas un profesionālas krāpnieku komandas. Šī nav individuāla noziedzība, šī ir industrija," uzsvēra Cērps.

Viņš arī norādīja, ka šī ir joma, kurā bankām ir ļoti cieši jāstrādā kopā ar tiesībsargājošajām institūcijām, ar mobilo sakaru operatoriem un ir nepieciešama arī nemitīga sabiedrības izpratnes celšana.

Vienlaikus Cērps atzīmēja, ka šobrīd īpaši efektīva ir banku darbība investīciju krāpniecības novēršanā. "Bankas ir devušas lielu ieguldījumu tajā, lai krāpniecību, cik tas ir viņu spēkos, varētu apturēt, bet te ir jāstrādā labā sazobē ar citām institūcijām un citiem pakalpojumu sniedzējiem," viņš sacīja.