6. septembrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīstināja sabiedrību jau ar pirmo konkrēto nodokļu izmaiņu projektu, gatavojot nākamā gada valsts budžetu. Neatkārtojot dažādās ziņās izskanējušās detaļas, atgādināsim, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas no 20% un 23% pašlaik pieaugs līdz 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%, kā arī papildu nodoklis ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Turklāt ir plānots noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu samazinājumu kompensētu, ir plānota pārnešana - no pensiju otrā līmeņa pārnestu uz pensiju pirmo līmeni vienu procentpunktu no iemaksām. Lai palielinātu valsts budžeta ienākumus, ir iecerēts palielināt (finanšu ministra lietotajā terminoloģijā pārskatīt) akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Tāpat tiek plānots palielināt (pārskatīt) akcīzes nodokļu likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem. Plānots palielināt (pārskatīt) akcīzes nodokļu likmes arī alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.

Aplamības nodokļu izvērtējumā

Vispirms ir jāatzīmē, ka Finanšu ministrijas sagatavotajā esošās nodokļu politikas izvērtējumā (Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli) tiek pilnīgi objektīvi konstatēts (Dabas resursu nodoklis un klimata nodokļi, PROJEKTS, 13.lpp.), ka attiecībā uz degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem “tiek novērots nodokļa ieņēmumu īpatsvara IKP samazinājums kopš 2021.gada.” To apliecina gan Valsts kases, gan CSP dati.

Savukārt kāpēc samazinās degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu īpatsvars pret IKP, ir “skaidrojams ar to, ka netiek celtas nodokļa likmes, kā arī nenotiek tik straujš naftas produktu patēriņa pieaugums tādēļ, ka notiek pakāpeniska pāreja uz videi draudzīgākiem auto”. (Dabas resursu nodoklis un klimata nodokļi, PROJEKTS, 13.lpp.). Kā liecina VID dati, tad 2024. gada pirmajā pusgadā degvielas akcīzes nodokli Latvijā iekasēja par 0,71% mazāk nekā pērn. Vairs nav jautājums par iekasētā degvielas akcīzes nodokļa proporciju pret IKP. Pieaugot IKP, iekasēto degvielas akcīzes nodokļu apjoms samazinājās. 

Finanšu ministrijas skaidrojums, kāpēc ir problēmas ar degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas apjomiem pret IKP, neietver un izliekas neredzam informāciju par nodokļu plaisu starp Lietuvu un Latviju, kas izpaužas kā nozīmīga degvielas cenu starpība (sk. rakstu Latvijas nodokļu politika ir paškaitējoša, DB, 10. septembris) Latvijas iedzīvotāju veiktajiem degvielas pirkumiem Lietuvā. No tā izriet, ka Finanšu ministrijas veiktā analīze ir maldinoša un virza valdību un Saeimas vairākumu uz aplamu lēmumu pieņemšanu. 

Visu rakstu un grafikus lasiet 17.septembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.