Par 398,2 miljoniem eiro palielinājušies ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības - pamatā 2026. gada februārī no Eiropas Komisijas tika saņemti maksājumi Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā. FM skaidro, ka tieši šie maksājumi pamatā noteica bilances uzlabošanos kopbudžetā, kur atbilstoši Valsts kases datiem šā gada četros mēnešos bija deficīts 137,5 miljonu eiro apmērā, iepretim 777,5 miljonu eiro deficītam attiecīgajā periodā pirms gada.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos pieauga par 309,7 miljoniem eiro jeb 7% salīdzinājumā ar atiecīgo periodu gadu iepriekš, sasniedzot 4,7 miljardus eiro. FM informē, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumu šā gada pirmo četru mēnešu plāns izpildīts 99,3% apmērā jeb par 35,8 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots.

FM norāda, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumus kopumā turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana.

Kamēr VSAOI kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 118,8 miljoniem eiro jeb 7,7%, tikmēr IIN ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 841,1 miljona eiro apmērā, kas ir pieaugums par 24,5 miljoniem eiro jeb 3%, salīdzinot ar attiecīgi periodu pērn.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, IIN atmaksas šogad pirmajos četros mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. FM skaidro, ka atmaksu kritumu ietekmēja fiksēta ar IIN neapliekamā minimuma ieviešana no 2025. gada, kā rezultātā samazinājās atmaksājamo summu kopējie apmēri. IIN ieņēmumi iekasēti 95,1% apmērā no periodā plānotā, savukārt VSAOI, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, saņemtas 98,9% no plānotā šā gada četros mēnešos.

Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, četros mēnešos pieauga par 5,2%, ko ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan darba samaksas vidējā apmēra pieaugums, kā arī minimālās algas celšana valstī no 740 līdz 780 eiro no šā gada 1. janvāra.

Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kritums šā gada pirmajos četros mēnešos par 64,1 miljonu eiro jeb 21,5% FM ieskatā skaidrojams ar nodokļu regulējuma izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā (nodoklis tika samaksāts 2025. gada janvārī).

Vienlaikus FM informē, ka vērojams UIN ieņēmumu kritums finanšu nozarē, kur, atbilstoši VID datiem no atsevišķām lielākajām bankām šā gada pirmajos četros mēnešos iekasēts mazāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. UIN ieņēmumu plāns šogad pirmajos četros mēnešos izpildīts 101,1% apmērā.

Savukārt dabas resursu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 28,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,7 miljoniem eiro jeb 2,6% mazāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Vienlaikus plāns izpildīts 66,5% apmērā jeb par 14,1 miljonu eiro mazāk. FM skaidro, ka plāna neizpildi nosaka poligonos apglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma samazināšanās, ko veicina šķirošanas paradumu uzlabošanās un infrastruktūras attīstība. Attiecīgi dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze šogad aprīlī, sagatavojot 2026. gada progresa ziņojumu, koriģēta, samazinot plānu par 27 miljoniem eiro.

Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija lielāki nekā pirmajos četros mēnešos pērn, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija 1,4 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 132,7 miljoniem eiro jeb 10,7% salīdzinājumā ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada, pārsniedzot periodā plānoto par 62,1 miljonu eiro jeb 4,7%.

Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šogad pirmajos četros mēnešos augušas par 6,8%, kamēr atmaksas samazinājušās par 1,6%. FM informē, ka tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tostarp aprīlī pieaugot degvielas tirgotāju iemaksām, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes nozarē.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 39,1 miljonu eiro jeb 10% lielāki nekā 2025. gada pirmajos četros mēnešos, sasniedzot 429,8 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 99,4% apmērā. FM norāda, ka lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem un dabasgāzi, ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem pieauguši mazākā mērā, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bijuši pērnā gada līmenī.

Gan degvielai, gan tabakai likmes tika palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta. Reaģējot uz konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam - samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā.

Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, patēriņam nodots par 7,3% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 5,5% vairāk, bet benzīns par 13,5% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies attiecīgi par 12,7% un 2,2%.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 274,1 miljona eiro, kas ir par 35,1 miljonu eiro jeb 14,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, ko FM pamatā saista ar par 38,1 miljonu eiro lielākiem nekā pirms gada ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā.

Savukārt valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 12 miljoniem eiro jeb 18,6% mazāki nekā attiecīgajā periodā pērn, ko noteica mazāki ieņēmumi no izsniegtajiem valsts aizdevumiem, kā arī zemāki procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem, kurus ietekmēja Eiropas Centrālās bankas veiktā bāzes procentu likmju samazināšana.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada pirmajos četros mēnešos bija 6,353 miljardi eiro, kas ir par 124,5 miljoniem eiro jeb 2% lielāki nekā pirmajos četros mēnešos gadu iepriekš. Izdevumu pieaugumu FM pamatā saista ar kapitālo izdevumu, neieskaitot transfertus pašvaldībām, kāpumu valsts pamatbudžetā par 123,5 miljoniem eiro jeb 37,5%, kopā kapitālajiem izdevumiem veidojot 452,9 miljonus eiro.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 169,7 miljoniem eiro lielāki pamatā kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 40,5 miljoniem eiro pērn Liepājas cietuma būvniecībai veikto maksājumu dēļ.

Kopumā 2026. gada pirmajos četros mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai sasniedza 661,6 miljonus eiro, kas ir par 61,5 miljoniem eiro jeb 8,5% mazāk nekā pirmajos četros mēnešos pirms gada, informē FM.
Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 174,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23,9 miljoniem eiro mazāk nekā pirmajos četros mēnešos pirms gada. Savukārt Atveseļošanas fonda projektiem šogad pirmajos četros mēnešos izdoti par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 251,7 miljonus eiro. "Rail Baltica" projekta izdevumi 2026. gada pirmajos četros mēnešos valsts pamatbudžetā bija mazāki nekā pirms gada - 63 miljoni eiro.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šogad pirmajos četros mēnešos izlietoti 345 miljonu eiro apmērā, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 20% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. FM norāda, ka tas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem valsts pamatbudžetā izlietoti pērnā gada līmenī - 237,1 miljona eiro apmērā. FM to saista ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus izdevumi atsevišķiem valsts sociālajiem pabalstiem ir pieauguši par 16,2 miljoniem eiro, tostarp sociālā nodrošinājuma un bērna kopšanas pabalstiem, pabalstam un atlīdzībai aizbildnim un audžuģimenei, kā arī izdienas pensijām.
Valsts pamatbudžetā 2026. gada pirmajos četros mēnešos bija 421,2 miljonu eiro deficīts, bilancei uzlabojoties par 564 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada, informē FM.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 1,7 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu tie pieauga par 85,4 miljoniem eiro jeb 5,4%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 62,2 miljoniem eiro jeb 5,5% un bija 1,2 miljardi eiro.

FM atzīmē, ka šogad aprīlī izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 671 eiro, kas ir par 9,7% lielāks nekā 2025. gada aprīlī, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,8%. Izdevumi slimības pabalstiem bija 161,1 miljons eiro, kas ir par 17,1 miljonu eiro jeb 11,9% lielāki nekā pirms gada. Šā gada aprīlī izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 21%, kamēr saņēmēju skaits bija par 2,5% mazāks nekā pagājušā gada aprīlī.

Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 68,6 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 1,8% lielāki nekā pirmajos četros mēnešos pirms gada. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šogad aprīlī samazinājās par 5,6%, bet izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 9,2%.

Kopumā valsts speciālā budžeta pārpalikums šogad pirmajos četros mēnešos bija 137,3 miljoni eiro, pieaugot par 72,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar 2025. gada atbilstošo periodu.

Pašvaldību budžeta izdevumi bija 1,3 miljardi eiro un 2026. gada pirmajos četros mēnešos tie pieauga straujāk - par 54,9 miljoniem eiro jeb 4,6%, nekā ieņēmumi, kas auga par 47,7 miljoniem eiro jeb 3,6%. Tādējādi gada pirmie četri mēneši pašvaldību budžetā noslēgti ar pārpalikumu 111,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,2 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada četriem mēnešiem.

Lielāko kāpumu nodrošināja pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šogad pirmajos četros mēnešos bija 278,3 miljonu eiro apmērā - par 20,3 miljoniem eiro jeb 7,8% lielāki nekā pirms gada. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas izdevumi. Izdevumi atlīdzībai pieauga par 16,4 miljoniem eiro jeb 2,7% un bija 625,8 miljoni eiro, ko FM pamatā saista ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu valstī.

Pašvaldību izdevumi pamatkapitāla veidošanai auguši par 9,1 miljonu eiro jeb 7,9%, vairāk ieguldot ES fondu projektu īstenošanai. Kapitālajam remontam un rekonstrukcijas projektiem pašvaldībās šogad pirmajos četros mēnešos investēts par 7,8 miljoniem eiro vairāk (pamatā Rīgā), savukārt būvniecības projektiem par 8,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, tostarp, Jelgavā, Madonā, Mārupē un Ādažos, vienlaikus par 5,5 miljoniem eiro samazinājās izdevumi transporta būvēm pašvaldību budžetā.

FM informē, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši progresa ziņojumam 2026. gadā prognozēts 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozēm paredzams, ka vidējais vispārējās valdības budžeta deficīts ES kopumā šogad būs 3,5% no IKP, atspoguļojot vājāku ekonomisko aktivitāti, lielākus procentu maksājumus valsts parāda apkalpošanai, atbalsta pasākumus ar mērķi mazināt augstāku enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī lielākus aizsardzības izdevumus.