Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka reklāmas aizliegumam nav pamatojuma, tas realitātē ierobežo konkurenci finanšu sektorā un ir izdevīgs tikai kredītdēvējiem - bankām un nebankām, it īpaši tām, kuras ir nostiprinājušas savas pozīcijas. Piedāvājumus drīkst izteikt un reklamēt faktiski tikai saviem klientiem. Turklāt šis aizliegums attiecas arī uz visu līzingu, kā arī uz preču uz nomaksu reklāmu.

Tāpat Liepiņa norādīja, ka reklāmas aizliegumu var apiet, sakārtojot pakalpojumus, un attiecīgi pievienojot reklāmai atrunu, ka "reklāma domāta saimnieciskās darbības veicējiem", taču virkne problēmu un daudzi uzņēmumi uzskata šādu rīcību par nepieņemamu. Liepiņa arī uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kur ir šāds aizliegums.

Komisijas deputāti vienojās, ka šis jautājums ir diskutējams, balstoties uz datiem, taču nebūtu pareizi par to diskutēt patlaban atvērtajā likumprojektā uz galīgo lasījumu. 

Nepieciešamību atcelt patērētāju kreditēšanas ierobežojumus atbalstīja arī Finanšu nozares asociācija, "Fintech Latvija" asociācija, Latvijas reklāmas asociācija. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa sacīja, ka PTAC nav iebildumu pret ierobežojumu pārskatīšanu.

Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka tā ir politiskā izšķiršanās - pilnībā izslēgt pantu par reklāmas ierobežojumiem, taču diskusijai par to nebūtu jānotiek steidzama likumprojekta izskatīšanā uz galīgo lasījumu. 

Likumprojektu pakotnē vēl ir grozījumi Notariāta likumā, kuriem ir cita atbildīgā komisija un kuri varētu tikt skatīti tālākā nākotnē.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā paredz, ka patērētājam nevar tikt piemērota maksa par pārkreditēšanu vai kompensācija. Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo kompensāciju trijos maksājumos. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkstēs būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai.

Ministrijā norāda, ka ar grozījumiem regulējumā iecerēts panākt būtisku pārkreditēšanas izmaksu samazinājumu patērētājam, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, pārkreditēšanas izmaksas samazināšoties no 3500 eiro līdz 2500 eiro, ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties no apmēram 2000 eiro līdz 1000 eiro, savukārt, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties trīs reizes - no aptuveni 1500 eiro līdz 500 eiro.

Šie aprēķini ir veikti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot apmēram 50 eiro.

Ministrijā arī norāda, ka hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs reklamēt pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. Izstrādātie grozījumi likumos neparedz jauna mehānisma izveidi jeb kādas kardinālās izmaiņas esošajā pārkreditēšanas procesā, taču paredz vairākas būtiskas izmaiņas un atvieglojumus, kas mazinās pastāvošos pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp izmaksas, un atvieglos pārkreditācijas procesu patērētājiem.

Vienlaikus konkurences veicināšanai plānots atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpat tiks definēta hipotekārā pārkreditēšana, tiks noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, jaunajam kredīta devējam un patērētājam.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu piedāvājumu patērētājam.

Vienlaikus grozījumi Notariāta likumā paredz iespēju arī nebanku kreditētājiem iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.

Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.

Iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā EM Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis deputātus informēja, ka būtiskākais ieguvums būs hipotekārās pārkreditēšanās izmaksu samazinājums.

Ar plānotajām likumu izmaiņām esošā pārkreditēšanās komisijas maksa 400-600 eiro apmērā tiks atcelta. Tāpat tiks atcelta esošā valsts nodeva ķīlas reģistrācijai 0,1% apmērā no aizdevuma summas. Savukārt maksa par notāra pakalpojumiem tiks samazināta no 60-70 eiro līdz 30-40 eiro. Patlaban pārkreditējoties ir nepieciešams arī jauns īpašuma novērtējums, kas izmaksā 150-200 eiro. Turpmāk paredzēts, ka jauns īpašuma novērtējums nav obligāts, un to veic pēc nepieciešamības.

Arī jauna hipotekārā izsniegšanas maksa, kas patlaban ir 1% no aizdevuma vērtības, turpmāk nedrīkstēs būt lielāka par 1%.