Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Inovāciju kustība VEFRESH sadarbībā ar Rīgas domes Digitālo aģentūru kopš 2024. gada seko līdzi Rīgas domes iepirkumam, kura ietvaros tiek plānots iepirkt dronus izmantošanai monitoringa un glābšanas darbiem Vecāķu un Ķīšezera pludmalēs Rīgā [avots]. Iepirkuma procesā tika apsvērta iespēja izmantot inovāciju iepirkuma procedūru. Tomēr sagatavošanas procesa laikā atklājās vairāki šķēršļi, kā piemēram, risku definēšana un aprakstīšana iepirkumā, kurā sākotnēji nav zināms precīzs iepirkuma objekts, sertifikācijas un apdrošināšanas jautājumi, lai pašvaldība varētu tehnoloģijas vispār iepirkt un izmantot, un citi, ko papildināja nesamērīgs cilvēkresursu ieguldījums. Ietekmējošo faktoru kopums būtiski apgrūtināja iepirkuma izpildi un pašvaldība no inovāciju procedūras piemērošanas atteicās.

Reāli īstenoti iepirkumi nekļūdīgi parāda problemātiskās vietas procesā. Jautājums, vai atbildīgās ministrijas apsvērtu iespēju pašas veikt inovācijas iepirkumu, piemēram, ministriju darba optimizēšanai ar digitalizācijas palīdzību, lai radītu trūkstošo precedentu un parādītu labo praksi, un vienlaicīgi arī labo gribu no valsts puses inovācijas iepirkuma virzīšanā un attīstībā?

Nevar izslēgt iespēju izveidot inovāciju iepirkuma kompetences centru, kas sniegtu konsultatīvo atbalstu visos iepirkuma posmos un veidotu vienotu, pamatotu un konstruktīvu dialogu par normatīvā regulējuma izmaiņām kā arī nodrošinātu apmācības kvalifikācijas celšanai. Iepirkumu veicējiem nepieciešama praktiska palīdzība: juridiskās un tehniskās konsultācijas, vienots terminoloģijas definējums, tehniskās specifikācijas sastādīšana, atbildes uz jautājumiem par nesertificētu produktu iegādi un testēšanu, kā arī atbalsts ekspertu piesaistē un finansējuma avotu meklēšanā. Šobrīd mazākās pašvaldībās nereti par iepirkumiem atbild viens cilvēks. Esošajā situācijā tas nozīmē, ka vai nu viņam ir jābūt ekspertam visos iepirkumu veidos vai šī pašvaldība iztiks bez inovācijām.

Projekts IPROMO (Innovation Procurement Roadmap: Methodology in Overcoming Obstacles) [avots], kas tiek īstenots ar EIT Urban Mobility atbalstu. Tā ietvaros VEFRESH sadarbībā ar Rīgas Valstspilsētas Rīgas digitālo aģentūru un Project Aegle Foundation (Malta) izstrādā ceļa karti pašvaldību darbiniekiem, kuri ikdienā realizē inovatīvos iepirkumus. Tajā apkopotas labākās prakses un risinājumi, kas palīdz pārvarēt inovāciju iepirkuma šķēršļus. Turpinot strādāt pie šiem jautājumiem, mēs ne tikai nodrošinām valsts konkurētspēju un inovāciju attīstību, bet arī radām vidi, kurā jaunas idejas var kļūt par reāliem risinājumiem sabiedrības labā.