Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas. 

To, ka kompāniju vadība un īpašnieki pārdod savu stūrēto uzņēmumu vērtspapīrus, var mēģināt uztvert kā signālu tam, ka uzņēmuma akciju pašreizējo cenu tam paši pietuvinātākie cilvēki uzskata par ļoti pievilcīgu, lai fiksētu peļņu. Jāņem vērā, ka insaideri parasti vislabāk saprot un tiem ir pilnīgākā informācija par procesiem kompānijā. 

Tāpat parasti tiem mēdz būt ilgtermiņa skatījums uz ieguldījumiem savas kompānijas akcijās. Dažkārt notiekošo var mēģināt arī ļoti tendenciozi pārfrāzēt, ka šādiem uzņēmumam paši tuvākie cilvēki īsti nav pārliecināti par kompānijas (vai visas ekonomikas) veikumu attiecībā pret to, cik pašlaik biržā maksā akcija, un biržas piedāvātās iespējas izmanto, lai laikus atbrīvotos no saviem vērtspapīriem.

No teorijas gan izriet tas, ka investoriem lielāku uzmanību derētu pievērst insaideru akciju pirkšanas aktivitātei, nevis šādai pārdošanas aktivitātei. Tas tādēļ, ka akciju pārdošana var saistīties ar visai personiskiem iemesliem. Savukārt insaideru pirkšanas aktivitāte vairāk liecinot par kompāniju vadību uzticību ekonomikai un pašu stūrētajam uzņēmumam.

Lai nu kā – insaideru akciju pārdošanas uzņēmuši visai lielus apmērus, ko īsti neņemt vērā, šķiet, nevar. Vairāki kompāniju vadītāji, līderi un dibinātāji tieši šogad izlēmuši pārdot savu kompāniju akcijas pirmo reizi vairāku gadu laikā.

Fiksē naudu

The Wall Street Journal (atsaucoties uz InsiderScore datiem) ziņo, ka šogad līdz šim ir bijuši 48 tādu lielo kompāniju vadītāji, kas savu uzņēmumu akcijas ir izpārdevuši vismaz 200 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tādējādi šāda kompānijas lielo insaideru akciju pārdošana esot aptuveni četras reizes intensīvāka nekā vidēji no 2016. gada līdz 2020. gadam.

Milzīgā apmērā savas akcijas pārdevuši, piemēram, Google dibinātāji Larijs Peidžs un Sergejs Brins. Tāpat to darījis Facebook (nu Meta) šefs Marks Cukerbergs. Vēl, piemēram, Walmart akcijas pārdevusi Valtonu ģimene, un ievērojamā apjomā to darījis arī Ronalds Lauders ar Estee Lauder Companies akcijām. Visai spēji akcijas pēdējā laikā pārdevusi arī Microsoft, Dell Technologies, Charles Schwab  vadība utt.

Kopumā S&P 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu insaideri šogad līdz decembrim pārdevuši savas akcijas 63,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 50% vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā. Tāpat tas ir par 114% vairāk nekā visā 2019. gadā – tātad laikiem pirms pandēmijas.

Visai pārliecinoši insaideru pārdošanas ziņā uz pārējo fona izceļas tehnoloģiju sektors, kura iekšējās informācijas turētāji šogad akcijas izpārdevuši 41 miljarda ASV dolāru vērtībā.

Atgādinot dot.com

“Tam, ko šobrīd var novērot, nav precedenta” teic, piemēram, Pensilvānijas Universitātes Vartonas biznesa skolas (University of Pennsylvania's Wharton School) profesors Daniels Teilors, kurš pēta tādu vērtspapīru tirdzniecību, ko piekopj kompāniju vadītāji un līderi. Viņš piebilst, ka notiekošais atgādina insaideru akciju pārdošanu tūkstošgades mijas tā saucamā dot.com burbuļa laikos. D. Teilors vēl norāda, ka insaideru tirdzniecībai, akcijas tirgojot to cenu pīķos, ir visai sena vēsture. 

Jānorāda, ka aptuveni pirms 20 gadiem interneta tehnoloģiju attīstības aptrakums noveda pie tā, ka šādu uzņēmumu akcijas (jeb “jaunās ekonomikas” vērtspapīri) tika uzpirkti ļoti dārgi, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos to ieņēmumi bija visai apšaubāmi (nemaz nerunājot par peļņu). Kādā brīdī gan radās atklāsme, ka daudziem šādiem ieguldījumiem faktiski nav vērtība, un akciju cena piedzīvoja krahu.

DB jau rakstījis, ka 2000. gada 10. marta pirmajā pusē aizsākās viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80%. 

Tikmēr sešus gadus pirms dot.com burbuļa plīšanas ASV S&P 500 Information Technology indeksa vērtība pieauga par 970%!Šāds kritums bija vien daļa no tirgus dalībnieku sāpēm - lai izrāptos no šīs bedres, Nasdaq indeksam vajadzēja vairāk nekā 12 gadus. Proti, ASV Nasdaq Composite indeksam savus 2000. gada sākuma rekordus izdevās atkarot vien 2014. gada novembrī. Turklāt tiek rēķināts – ja ietver vēl inflāciju, tad šis indekss pie sava agrākā vērtības rekorda atzīmējās vien 2017. gada augustā – tātad vairāk nekā pēc 17 gadiem.

Nodokļu efekts

Nevar neņemt vērā arī nodokļu efektu. Proti, ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas plāni liek domāt, ka ASV tiks paaugstināts, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis. Turklāt ASV nodokļu piegumumam var būt visai progresīvs raksturs (bagātniekiem būs jāmaksā vairāk; nodokļu paaugstināšanas vēsmas jūtamas arī citur, jo neizbēgami tuvojas pandēmijas rēķins). Tādējādi kompāniju vadītāji, šķiet, steidz realizēt vismaz daļu savu akciju jau tagad (un augstās cenas tam ir ļoti labvēlīgas). Tādējādi novembrī vien insaideri (ja runā par ASV S&P 500 kompānijām) pārdevuši savas akcijas teju 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā. ASV Demokrātu partija arī piedāvājusi no bagātniekiem iekasēt nerealizētu kapitāla pieauguma nodokli. Faktiski tas nozīmētu, ka šādiem cilvēkiem tiek piestādīts rēķins pat, ja tie nepārdot savas akcijas un tiem nav “līdzekļi uz rokas”.

Jau minētais Pensilvānijas Universitātes Vartonas biznesa skolas profesors Teilors rēķina, ka bagātnieki uz katriem 100 miljoniem ASV dolāru vērtībā pārdotajām akcijām šogad, rēķinot potenciālo drīzo nodokļu paaugstināšanu, šāda veidā varētu ietaupīt aptuveni 8 miljonus ASV dolārus. Rezumējot – šāds “nodokļu efekts” varētu būt visai spēcīgs motivators.

Nerealizētā kapitāla pieauguma nodokļu plānus asi kritizējis Tesla vadītājs Īlons Masks, kurš nu ar aptuveni 270 miljardiem ASV dolāriem gozējas planētas pašu bagātāko cilvēku galvgalī. Arī viņš pēdējā laikā uzsācis vairāk nekā gigantisku Tesla akciju pārdošanu kopumā vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru apmērā. Tādējādi Maska kungs viens pats atbildīgs par ievērojamu daļu no kopējās insaideru pārdošanas statistikas.