ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paredz, ka piektdien tiks publicēts "paaugstināts" patēriņa cenu indekss, pastiprinot prognozes par vēl stingrāku Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku, reportieriem paziņoja Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra.

"Cilvēki atkal ir nobažījušies par augstāku jēlnaftas cenu un [ASV] obligāciju ienesīguma palielināšanās kombināciju," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Ir gaidāms, ka ECB ceturtdienas sanāksmē bankas politikas noteicēji izbeigs obligāciju uzpirkšanas programmu. Šis lēmums būtu priekšspēle procentlikmju paaugstināšanai.

"Realitāte ekonomikai un, iespējams, akciju tirgiem ir tāda, ka agresīvas centrālo banku procentlikmju paaugstināšanas, domājams, krasi samazinās mājsaimniecību patēriņu," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 32 910,90 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,1% līdz 4115,77 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 12 086,27 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 7593,00 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,8% līdz 14 445,99 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,8% līdz 6448,63 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 2,3% līdz 122,11 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,5% līdz 123,58 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0703 līdz 1,0720 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,2592 līdz 1,2535 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 132,59 līdz 134,29 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,00 līdz 85,54 pensiem par eiro.