Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes. 

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,4% līdz 32 732,95 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3871,98 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 10 988,15 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,7% līdz 7094,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,1% līdz 13 253,74 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 6266,77 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,6% līdz 86,53 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,0% līdz 94,83 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9965 līdz 0,9885 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1615 līdz 1,1465 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 147,60 līdz 148,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,80 līdz 86,20 pensiem par eiro.