Gada inflācija Lielbritānijā aprīlī samazinājās līdz 2,3% salīdzinājumā ar 3,2% martā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, tomēr analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija saruks līdz 2,1%.

"Tās bija vilšanos izraisošas ziņas, un tirgi ātri reaģēja, lai noraidītu cerības uz [Anglijas Bankas] procentlikmju pazemināšanu jūnijā. Tagad izskatās, ka ticamāks [laiks procentlikmju pazemināšanai] ir septembris," sacīja "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītas indeksi saruka pēc FRS 1.maija sanāksmes protokola publicēšanas, kurā parādījās FRS politikas noteicēju neapmierinātība ar progresa trūkumu inflācijas samazināšanā līdz FRS noteiktajam mērķa līmenim 2%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,5% līdz 39 671,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 5307,01 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 16 801,54 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,6% līdz 8370,33 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,6% līdz 8092,11 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,3% līdz 18 680,20 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 1,4% līdz 77,57 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 1,2% līdz 81,90 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 4,2% līdz 34,39 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0854 līdz 1,0826 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2709 līdz 1,2717 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 156,17 līdz 156,75 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 85,40 līdz 85,10 pensiem par eiro.