Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.
Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.
Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.
Tā daudziem varētu likt domāt, ka jebkura ASV akciju cenu atkāpšanās, visticamāk, būs īsa un drīzāk sniegs iespēju interesējošos vērtspapīrus uzpirkt lētāk. Tāpat – pat ja kopējās tirgus cenas arī turpina krist – arī šādos apstākļos investori var mēģināt tikt pie peļņas. Piemēram, laikā, kad kopējās ASV akciju cenas ir nogāzušās gandrīz par 20%, šīs valsts enerģijas sektora uzņēmumu akciju cena, ja vērtē Energy Select Sector SPDR (XLE) biržā tirgotā fonda daļas izmaiņu, palēkusies vairāk nekā par 50%. Cenu krituma apstākļos iespējamas arī riskantākas stratēģijas, piemēram, spēle uz cenu samazināšanos jeb tā saucamā šortošana. Tas nozīmē, ka aktīviem investoriem tiek sniegta iespēja nopelnīt no vispārējās omas pasliktināšanās, izdarot likmi uz kāda aktīva cenas pazemināšanos.
Viens no risinājumiem
Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks gan investoriem iesaka būt uzmanīgiem ar kādu ļoti riskantu ieguldījumu stratēģiju izvēlēšanos. “Lai arī jautājums ir – kā gūt ienākumus no akciju tirgus, ja tirgus un ekonomika iet lejupslīdē –, svarīgākais šādā brīdī tomēr būtu koncentrēties nevis uz pelnīšanu, bet gan censties zaudēt pēc iespējas mazāk. Tas, protams, ir vieglāk pasakāms, nekā izdarāms, tomēr mēs visi zinām, cik ļoti grūti ir atpelnīt zaudētu kapitālu,” teic K. Peisenieks un norāda, ka šādos brīžos var izgaismoties aktīvās investēšanas priekšrocības. Tas ir aptuveni tas, ko jau ilgi pēc definīcijas ir solījuši aktīvie fondu pārvaldnieki. Proti, ka šai industrijai labāk klāsies brīdī, kad finanšu tirgū palielināsies svārstības un cenas saruks, kas tiem radīs izdevību daudzus nenovērtētus finanšu aktīvus iegādāties lētāk. Šādi profesionālie pārvaldītāji bieži mēdz arī norādīt, ka tie spēj pamatīgi mazināt cenu krituma negatīvo ietekmi uz ieguldījumu vērtību. Savukārt, turot pasīvos fondus, kas kopē, piemēram, kopējā tirgus sniegumu, cenu krituma apstākļos daudz kur nepatversies – būs jāplanē uz leju līdz ar visu kopējo tirgu.
Visu rakstu lasiet 31.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
