Akciju cenas Eiropā un ASV otrdien galvenokārt samazinājās saistībā ar ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas izteikumiem, ka procentu likmes varētu palielināties.

Jelena intervijā "The Atlantic" norādījusi, ka procentu likmes ASV varētu būt jāpalielina, lai ierobežotu inflācijas kāpumu, ja tiks realizēti jaunākie prezidenta Džo Baidena ierosinājumi valsts izdevumu palielināšanai un uzsils valsts ekonomika.

Tomēr, kad viņas teiktais izraisīja akciju cenu kritumu, Jelena norādīja, ka neesot prognozējusi, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu paaugstināt procentlikmes.

Investori jau nedēļām ilgi bažījušies par inflācijas kāpuma riskiem un pēkšņu  Federālās rezervju sistēmas nostājas maiņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 34 133,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4164,66 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 633,5 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien nokritās par 0,7% līdz 6923,17 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 2,5% līdz 14 856,48 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,9% līdz 6251,75 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pakāpās par 1,9% līdz 65,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 1,9% līdz 68,88 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,2064 līdz 1,2011 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3911 līdz 1,3884 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 109,07 līdz 109,30 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 86,73 līdz 86,50 pensiem par eiro.