Eiropas un ASV biržās pirmdien palielinājās akciju cenas.

Kāpumu Volstrītā izraisīja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad varētu pazemināt bāzes procentlikmi.  Analītiķi lēš, ka tas varētu notikt septembrī.

Cerības par procentllkmes samazināšanu vairojuši piektdien publiskotie dati, ka ASV aprīlī radīti 175 000 darbavietu salīdzinājumā ar 315 000 martā.

Maija sākumā FRS Atvērtā tirgus komiteja nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, norādot, ka pēdējos mēnešos nav bijis tālāka progresa ceļā uz komitejas noteikto 2% inflācijas mērķi". Gada inflācija ASV martā palielinājās līdz 3,5% salīdzinājumā ar 3,2% februārī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 38 852,27 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1% līdz 5180,74 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 16 349,25 punktiem.

Londonas birža pirmdien bija slēgta banku brīvdienas dēļ.

Parīzes biržas indekss CAC 40 pirmdien kāpa par 0,5% līdz 7996,64 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 1% līdz 18 175,21 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,5% līdz 78,48 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,4% līdz 83,33 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kāpa par 4,2% līdz 31,80 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien palielinājās no 1,0761 līdz 1,0772 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2547 līdz 1,2564 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa no 153,05 līdz 153,86 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 85,77 līdz 85,72 pensiem par eiro.