Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko  iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās  Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres  indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus  pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas  un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti,  augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj  rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot  pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza  5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP. 

Publisko iepirkumu sistēmas izaicinājumi ir labi zināmi: 

• Sarežģīti un sadrumstaloti noteikumi palielina administratīvo slogu un izmaksas. 

• Nepietiekama profesionālā kapacitāte – pasūtītājiem trūkst prasmju vadīt sarežģītus  iepirkumus, īpaši būvniecībā un IT.

 • Caurspīdīguma trūkums un nekonsekventa prakse vairo bažas par negodīgu  konkurenci, korupciju un favoursētismu.

 • Cena pār kvalitāti – 2021.–2023. gadā 73 % iepirkumu uzvarētājs tika izraudzīts tikai  pēc zemākās cenas. 

Šīs problēmas attur uzņēmumus piedalīties publiskos iepirkumos, vājinot konkurenci un  samazinot projektu kvalitāti. Latvijā publisko iepirkumu jomā favorītisma riski ir lielāki  uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, telekomunikāciju, transporta un citās ar dabas  resursiem saistītās nozarēs. Piemēram, telekomunikāciju nozares pārstāvji Bite Latvija un  TELE 2 ziņo, ka zaudējuši iepirkumos valsts uzņēmumam Latvijas Mobilais Telefons  (LMT), pat piedāvājot ievērojami zemākas cenas, tostarp 0 EUR (skat. divus piemērus tabulā,  kur abos gadījumos ir uzvarējis LMT). Nozare rosina ieviest e-katalogu mobilo sakaru un  citiem viendabīgiem pakalpojumiem ar vienotiem, nemainīgiem kritērijiem. FICIL atbalsta šo  iniciatīvu, uzsverot, ka tā vairos caurspīdīgumu un mazinās favoritīsma risku publiskajos  iepirkumos.

Gadījumi, kad pašvaldība tieši noslēdz publiskā iepirkuma līgumu, neorganizējot konkursu,  bieži rada jautājumus ārvalstu investoriem. Piemēram, šobrīd Satiksmes ministrija plāno  pagarināt Universālā Pasta Pakalpojumu sniegšanas tiesības esošajam partnerim (VAS  “Latvijas Pasts”). Pēc vairāku ārvalstu investoru un Pasta Komersantu Biedrības (PKB)  domām, šāda rīcība ierobežo konkurenci un liedz citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt potenciāli  labākus pakalpojumus un sūtījumu piegādes risinājumus. 

Visbeidzot, ārvalstu investori pauž bažas par ilgtermiņa partnerattiecībām, kas veidojušās starp  valsts iestādēm un konkrētiem uzņēmumiem/institūcijām, jo ilgstoša sadarbība var mazināt  neatkarību un objektīvu vērtējumu (īpaši, ja ekspertu atzinums tiek sniegts kā profesionāls  pakalpojums). Piemēram, pirms dažiem mēnešiem FICIL vērsās Ekonomikas ministrijā, lūdzot  skaidrojumu par ministrijas lēmumu tieši, neveicot atklātu iepirkumu, noslēgt līgumu ar  Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātnisko institūtu “LU domnīca LV PEAK”, ar kuru  ministrija jau ilgstoši sadarbojas. FICIL apšaubīja gan projekta nepieciešamību, gan pētījuma  neatkarību, jo atsevišķi darbinieki vienlaikus strādā Ekonomikas ministrijā un Latvijas  Universitātes Produktivitātes zinātniskajā institūtā “LU domnīca LV PEAK”. Uz šiem  jautājumiem FICIL līdz šim nav saņēmis atbildi. 

Konkurences padome, Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs  (KNAB) atzīst publisko iepirkumu sistēmas nepilnības. Māris Butāns, FICIL godīgas  konkurences un publisko iepirkumu eksperts un PwC Legal vecākais vadītājs, uzsvēra: “Šo  iestāžu darbība ir jāaizsargā no politiskā spiediena, lai nodrošinātu to neitralitāti un objektīvu  vērtējumu. Ja pasūtītājam ir citi iemesli, kāpēc tas konsekventi izrāda lojalitāti konkrētiem  pakalpojumu sniedzējiem, šie gadījumi būtu jāizskata atklāti un jāizmeklē to cēloņi, lai  nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un atbilstību pasūtītāja vajadzībām”.  FICIL aicina valdību pabeigt reformas, kas padarīs publiskos iepirkumus caurspīdīgākus,  efektīvākus un konkurētspējīgākus, piesaistīs lielākas ārvalstu investīcijas un stiprinās Latvijas  ilgtermiņa izaugsmi.