Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Lai nu kā - kopš pagājušā gada marta zemākajiem punktiem ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir pieaugusi jau par 75%. Tik straujš pieaugums tik nelielā laika periodā uzskatāms par ļoti iespaidīgu sniegumu. Šajā laikā akciju vērtība ir kāpusi par 12 triljoniem ASV dolāriem.

Ganāmpulka mentalitāte

“Šis ir patiešām pārsteidzoši - visi tikai domā, ka akciju tirgus kāps, kāps un kāps. Tas ir tas, ko tagad var redzēt - vai tā būtu “ganāmpulka mentalitāte”, vai bailes palikt iepakaļ,” Bloomberg notiekošo raksturo investīciju uzņēmuma James Investment Research pārstāvji. Pēdējo gadu laikā jebkuri straujāki ASV akciju izpārdošanas viļņi ir izrādījušies īslaicīgi un galu galā devuši iespēju lētāk papildināt akciju krājumus. Tādējādi arī pašlaik tiek spekulēts, ka jebkāda akciju atkāpšanās būs īslaicīga. Šādas stratēģijas (Buy the Dips) īstenošanas panākumi var būt atkarīgi no konkrētā investora psiholoģiskās sagatavotības. Protams, ļoti daudz ko šajos gadījumos nosaka arī pārējās investoru masas spēks un tas – vai kritumā iepirkties izdomās arī citi. 

“Pēdējā laikā ir bijuša dažas tādas reizes, kad izskatījies, ka deķītis zem kājām tirgus piemigumam tiks izvilkts un sāksies kritums. Tomēr katru reizi tad ir parādījušies pircēji. Šis nav “normāls” tirgus. Tomēr, kamēr tas turpinās, un cenas kāpj augstāk un pat vēl augstāk, mēs esam gandrīz piespiesti pirkt akcijas,” Bloomberg notiekošo raksturo cita finanšu uzņēmuma Saut Strategt pārstāvji. Bieži vien tiek spriests, ka neseno kāpumu daļēji var norakstīt arī uz lielāku līdzekļu pārvaldnieku un individuālu investoru apetīti pēc akcijām, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no aktuālā pieauguma (Fear of Missing Out). Citi arī pauž uzskatu, ka pašreiz vērojamais kāpums liecina, ka tirgus vadošais spēks jau ir alkatība un kādas bažas par akciju novērtējumiem un kompāniju peļņu palikušas vien kaut kur otrajā plānā. Attiecīgi arvien populārāki arī salīdzinājumi ar tūkstošgades mijas ASV interneta akciju burbuli. Arī tad daudzu uzņēmumu akciju cenas tika dzītas debesīs neskatoties uz to, ka tie nespēja strādāt ar peļņu un arī to biznesa modelis bija visai apšaubāms. 

Supercikla virziens

Cena, finanšu tirgū dominējot optimismam, strauji aug ne tikai akcijām. Piemēram, vara vērtība Londonas preču biržā pirmo reizi kopš 2011. gada nupat pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. 

Savukārt niķeļa cena paviesojās virs 20 tūkst. dolāru atzīmes par tonnu – arī pirmo reizi gandrīz 10 gados. Metālu cena strauji pieaug, jo pieņēmumi ir, ka pasaules ekonomikas šogad strauji atgūsies. Rezultātā tie lēsts, ka, pandēmija visus iepauzēto lietu darīšanai atsākoties gluži kā pēc starta šāviena, būs vērojams šādu metālu deficīts. Tāpat pēdējā laikā apcerēts tiek tas, ka līdz ar pandēmiju savu griešanās virzienu būs pamainījis globālais “izejvielu supercikls”. 

Tas pirms iepriekšējās finanšu krīzes ilgstoši nozīmēja izejvielu cenu palielināšanos un stimulēja milzīgas investīcijas lauksaimniecībā, jaunās raktuvēs un ar izejvielu ieguvi saistītajās tehnoloģijās. Rezultātā tas noveda pie milzīga izejvielu piedāvājuma, kur pirms tam tika cerēts, ka šo papildu piedāvājumu jebkurā gadījumā, šķiet, spēs uzsūkt nemitīgi straujā Ķīnas izaugsme. 

Pasaules ekonomika gan pēc krīzes auga visai anēmiski, kas nozīmēja, ka tā nespēja absorbēt daudzu izejvielu piedāvājumu, kas savukārt jau raisīja to pārprodukciju un ne vienmēr pārliecinošus ieguldījumus šajā nozarē. Savukārt šobrīd līdz ar pieņēmumiem par straujāku izaugsmi gan ASV, gan Eiropā un Ķīnā atkal skaļākas kļūst runas par kaut ko līdzīgu pretējai situācijai. Strauji cena pieaugusi arī naftai.  Piemēram, šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā šīs nedēļas sākumā atradās pie 63 ASV dolāru atzīmes par barelu. ASV investīciju banka Goldman Sachs paredz, ka jēlnaftas cena tuvākajos mēnešos pieaugs līdz 70 ASV dolāriem par barelu, kur gada otrajā pusē tā var dzīvoties jau pie 75 ASV dolāriem par barelu.