Maija pirmajā pusē pasaules lielāko finanšu tirgu dalībnieki pēc gluži vai galvu reibinošā daudzu riska aktīvu cenu pieauguma paņēma nelielu pauzīti. Šobrīd gan izskatās, ka spēle uz arvien tālāku cenu pieaugumu ir atsākusies. 

Finanšu tirgus eksperti gan izceļ situāciju, kad investorus arvien vairāk sāk uztraukt inflācijas kāpums. Šajā pašā laikā - vairums jaunumu, tostarp jaunu Covid-19 vīrusa gadījumu skaita samazināšanās, turpmāku fiskālo stimulu izziņošana, uzņēmumu peļņas pieaugums un makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, bijuši pozitīvi. Līdz ar to lielākās daļas pasaulē nozīmīgāko akciju indeksu vērtība tomēr ir spējusi no jauna pietuvoties iepriekš sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem.

"Jautājums par patēriņa cenu virzību kļuva aktuāls jau gada sākumā, un maijā bažas par inflāciju kļuva vēl izteiktākas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par bāzes patēriņa cenu indeksu (tā aprēķinā nav iekļautas pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, jo tās mēdz būtiski svārstīties, un tāpēc galarezultāts var būt maldinošs), ASV cenu pieaugums par 0,9% aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir straujākais gandrīz 40 gados. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bāzes patēriņa cenas ASV pieaugušas par 3%, kas ir vislielākais kāpums kopš 1995. gada. Tā kā jau kopš pagājušā gada oktobra patēriņa cenas ar katru mēnesi tikai palielinās, ir tikai loģiski, ka aizvien vairāk investoru sāk bažīties par to, ka inflācija var drīz kļūt nekontrolējama - jo īpaši tad, ja ASV valdība un centrālā banka neatgriezīsies pie stingrākas fiskālās un monetārās politikas," tirgus dalībnieku bažas ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Divi scenāriji

Viņš gan piebilst, ka no otras puses, pagaidām ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) uzskata, ka augstā inflācija ir tikai īslaicīga un izzudīs drīz pēc ekonomikas pilnīgas atvēršanas. "Covid-19 ierobežojumu dēļ piegādātāji šobrīd nevar pilnībā apmierināt visas patērētāju vajadzības, un lielais pieprasījums rada spiedienu uz cenām. Tomēr, kad visi uzņēmumi atsāks darbību un varēs arī paplašināt ražošanu, cenu stabilitāte, visticamāk, atjaunosies. Tas pieliks punktu ekonomikas pārkaršanai. Šāds scenārijs ir visnotaļ loģisks un noteikti varētu īstenoties. Diemžēl šāda notikumu attīstība nav garantēta, un, ja FRS būs kļūdījusies, un inflācija turpinās nekontrolēti augt, investoriem var nākties dārgi samaksāt par nepareiziem ieguldījumu lēmumiem. Šādu risku neviens nevēlas uzņemties. Tāpēc 2021. gadā finanšu aktīviem, kuru cenu izaugsmi veicina inflācija, ir krietni labāki rezultāti nekā vērtspapīriem, kuri nav pasargāti no patēriņa cenu kāpuma," norāda minētais eksperts.

20210610-1502-asv-akciju-cena.png

Augstākas inflācijas laikus varot paildzināt vairāki faktori. "Piemēram, lai palielinātu piedāvājumu, ražotājiem būs nepieciešams papildu darbaspēks, taču jaunākie NFIB (Neatkarīgo uzņēmumu nacionālā federācija ir lielākā mazo uzņēmumu asociācija ASV) dati rāda, ka darba devējiem ir nopietnas grūtības atrast vajadzīgos darbiniekus. Rekordliels skaits jeb 44% mazo uzņēmumu atzīst, ka viņiem ir vakances, ko tie nespēj aizpildīt piemērotu kandidātu trūkuma dēļ. Un tas notiek laikā, kad Covid-19 iespaidā bezdarbnieku skaits ASV ir pieaudzis par 4 miljoniem salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu. Acīmredzamais šīs problēmas risinājums būtu palielināt atalgojumu, lai padarītu darba piedāvājumus pievilcīgākus pretendentu acīs. Taču uzņēmumi nevēlēsies samazināt savu peļņu. Tāpēc ar algu palielinājumu saistītās izmaksas visticamāk tiks iekļautas cenās, lai iznākumā tās segtu patērētāji. Tā veidojas izmaksu inflācija. Otrs faktors, kas izraisa ilgstošu inflāciju, ir pieprasījuma pieaugums. Pandēmijas laikā iedzīvotāju uzkrājumu proporcija no ienākumiem ir ievērojami palielinājusies salīdzinājumā ar situāciju iepriekšējos 50 gados. Pateicoties fiskālajiem stimuliem, lielākajai daļai iedzīvotāju personiskie ienākumi pagājušajā gadā nesamazinājās. Turklāt, cenšoties atbalstīt ekonomiku, FRS ir palielinājusi naudas piedāvājumu visstraujākajā tempā kopš Otrā pasaules kara. Līdz ar to - pēc ekonomikas atvēršanas pastāv risks, ka visi šie uzkrājumi un jaunradītā nauda sāks ieplūst ekonomikā, būtiski palielinot patēriņu salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Tā kā naudas būs vairāk nekā preču, jo piegādātāji nespēs savlaicīgi saražot pietiekamus krājumus, atkal var veidoties ilgstoša inflācija," skaidro Luminor pārstāvis.

Gatavojas inflācijai

Viņš arī atzīst, ka diemžēl neviens nezina, kurš no šiem scenārijiem īstenosies. Tiesa gan, ņemot vērā aktuālos datus, aizvien ticamāka kļūstot prognoze par ilgstošu inflācijas kāpumu. Tas savukārt palielinot iespējamību, ka centrālajām bankām nāksies ieviest stingrākus monetāros pasākumus agrāk. Augstāku procentu likmju iespējamība savukārt spiež uz leju ilgtermiņa obligāciju cenas un mudina investorus pārvietot ieguldījumus uz noteiktiem akciju tirgus segmentiem, kuri piedāvā aizsardzību pret inflāciju. Šī tendence esot skaidri redzama jau kopš februāra vidus, kur 2020. gada visveiksmīgākie sektori, piemēram IT un plaša patēriņa preču ražošana, tikai ar grūtībām saglabā pozitīvus rezultātus. Tikmēr nozares, kurām inflācija sola peļņas pieaugumu, piemēram, izejvielu ražošana, finanšu sektors, enerģētika un rūpniecība, demonstrējot stabilu augšupeju.

"Pie līdzīga secinājuma nonāksim arī tad, ja analizēsim tirgu, salīdzinot izaugsmes (growth) uzņēmumus un potenciāli vērtīgos (value) uzņēmumus. Normālos apstākļos gan uzņēmumu akcijas ar strauji augošu peļņu, gan akcijas pieticīgāk novērtētos stabilākos uzņēmumos, kuru sniegums atkarīgs no ekonomikas cikla, seko vienotai tendencei, lai gan ne vienmēr vienādā tempā. Tomēr kopš februāra vidus starp šīm akciju kategorijām, kuras atspoguļo divas dažādas pieejas ieguldījumiem, vērojamas būtiskas atšķirības. Izaugsmes uzņēmumu akcijām joprojām neizdodas pakāpties augstāk par to cenu līmeni, kāds bija vērojams pirms trīs ar pusi mēnešiem. Savukārt potenciāli vērtīgo (value) uzņēmumu akcijas tikmēr ir pieaugušas vairāk nekā par 10%," stāsta V. Siļvestrovs.

Šajā pašā laikā viņš arī norāda - ja jūnijā neparādīsies kādi neparedzēti negatīvi pārsteigumi, tirgus augšupeja visticamāk, turpināsies. Finanšu tirgu joprojām ietekmējot pietiekami daudz pozitīvu faktoru, piemēram, pārvietošanās ierobežojumu pakāpeniska atcelšana daudzās valstīs, ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanās, prognozes par uzņēmumu peļņas pieaugumu un plāni saglabāt plašu budžeta līdzekļu pieejamību arī pēc Covid-19 krīzes. Satricinājumi gan varot rasties, ja inflācijas dati izrādīsies pat vēl augstāki. Tad arī centrālajām bankām var nākties meklēt atbildi uz šādu situāciju.