Volstrīta pagājušonedēļ bija piedzīvojusi akciju cenu retu palielināšanos pēc prognozēm, ka vāji ekonomikas dati var pamudināt centrālās bankas pastiprināt savu monetāro politiku mazāk agresīvi.

Šīs nedēļas pirmā tirdzniecības sesija atspoguļoja bažas par pašreizējo makroekonomikas stāvokli.

"S&P Global Ratings" galvenā ekonomiste Beta Anna Bovino sacīja, ka ir relatīvi cerīga par 2022.gada ekonomikas perspektīvu, bet ir "lielāks satraukums" par 2023.gadu.

Naftas cenas pieauga pēc krasiem kritumiem pagājušajā nedēļā, analītiķiem norādot, ka ierobežots jēlnaftas piedāvājums turpina radīt bažas, neraugoties uz neskaidru naftas pieprasījuma perspektīvu. 

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,2% līdz 31 438,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 3900,11 punktiem, un indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 11 523,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,7% līdz 7258,32 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,5% līdz 13 186,07 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,4% līdz 6047,31 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 1,8% līdz 109,57 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,7% līdz 115,09 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0553 līdz 1,0583 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru nemainījās un bija 1,2268 dolāri par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 135,23 līdz 135,48 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,02 līdz 86,24 pensiem par eiro.