Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Pārtikas cenas pieaugums pasaulē draud izcelt bada problēmu. “Šī var būt liela problēma nabadzīgākajiem reģioniem, kuri atkarīgi no pārtikas importa,” teic Apvienoto Nāciju pārstāvji un piebilst, ka tendences trajektorija ir satraucoša. Tiek norādīts, ka pārtikas izejvielu tirgū liela pircēja ir Ķīna un citas valstis, kas laicīgi mēģina palielināt šādas savas rezerves. Tādējādi pieprasījums saglabājoties liels gan, piemēram, pēc sojas pupiņām, gan cukura utt. Tāpat pārtikas cenu ietekmē dažādām ražām nelabvēlīgi laika apstākļi. Piemēram, Dienvidamerikā šobrīd valda sausums, bet savukārt Dienvidaustrumāzijā nokrišņi jau ir pārāk daudz. Financial Times arī ziņo, ka tiek gaidīts Krievijas kviešu eksporta tarifu kāpums (šī valsts ir lielākā to eksportētāja pasaulē). Nepalīdz arī dažādu kravu pārvietošanas izaicinājumi, kur vairākās ostās veidojušies tā saucamie pudeles kakla efekti. Pieejamā informācija liecina, ka pieaugusi arī kravu pārvietošanas maksa pa jūrām.

Pārtikas izejvielu cenai palielināties palīdz arī vispārējais optimisms finanšu tirgos, kura ietekmē gandrīz katru jaunu dienu pie jauniem rekordiem atzīmējas, piemēram, ASV akciju cenas. Ļoti strauji atguvusies arī naftas cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu cena ASV preču biržā gada laikā ir palēkusies par 56%, kukurūzas – par 45% un kviešu – par 16%. 

Savukārt rīsu cena gada laikā ir palēkusies par 27%. Sevišķi strauji kopš pagājušā gada pavasara – gandrīz par 80% - pieaudzis Apvienoto Nāciju augu eļļu indekss. Cena strauji augusi gan sojas, gan palmu, gan saulespuķu eļļai. 

Daļēji to noteikuši gan slikti laika apstākļi gan, piemēram, tas, ka plantācijās uz pandēmijas fona bijušas grūtības atrast darbiniekus.

Spēji palēkusies arī cukura (kopš pavasara vidus par 40%) un piena produktu indeksu vērtība (par 16%). Neliela cerība ir gaļa, kuras cena globālā mērogā izskatās tuvu tai, kāda tā bija pirms gada, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus.