Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.
To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.
Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.
Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.
Tagad drīzāk jādomā, ko ar ievārīto visu šo patēriņa cenu kāpuma nepatikšanu jūkli darīt. Pirktspēja pie tik strauji augošām cenām kādā brīdī, šoziem mēģinot nosegt, piemēram, pieaugušos komunālos rēķinus, var sākt plakt. Augsta inflācija faktiski norāda cilvēku bagātību. Tas var arī spēji saasināt nevienlīdzības problēmu sabiedrībās. Ir arī brīdinājumi par cenu burbuļiem un pat pieprasījuma sabrukumu.
Šajā paša laikā vadošie centrālie baņķieri un valdības turpina pieturēties pie teksta, ka tik paaugstināta inflācija būs vien pagaidu pasākums. Uz strauju patēriņu cenu sabremzēšanos tiek cerēts, piemēram, nākamā gada otrajā pusē. Tiek lēsts, ka tad izejvielu (tostarp enerģijas) cenu kāpuma liesma būs nolakusi un risinājušies tad, visticamāk, būs arī globālie piegāžu traucējumi. Jāteic, ka šajā paša laikā ietekmīgākās centrālās bankas un valdības turpina savus naudas plūdus.
Sagaidāms, ka ASV centrālā banka kādu laiku vēl dāsni drukās, un ASV Baltais nams un Kongress ekonomikā nu grasās ieplūdināt vēl papildu divus triljonus ASV dolārus. Arī Eiropas cenu stabilitātes sargi aizstāv ilgākus stimulus.
Reaģējot uz nepatīkamiem inflācijas mērījumiem, ASV akciju cena šonedēļ nedaudz atkāpās. Tiesa gan, iespējams, tā atkal izrādīsies vien elpas ievilkšana pirms nākamā kāpiena līdz jauniem rekordiem. Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tāpat ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu. Gandrīz tikpat straujš pieaugums ir bijis Eiropas lielāko uzņēmumu akcijām (ja vērtē to kopumu – Stoxx 600 akciju indeksa izmaiņu).
Lielo optimismu daļēji var saprast. Pagaidām augstākas cenas uzņēmumi visai viegli, šķiet, varējuši pārlikt uz patērētāju pleciem. Piemēram, no Eiropas lielākajām kompānijām šogad kopumā tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 63%. Savukārt ieņēmumi varētu būt auguši par 12,2%, liecina Refinitiv I/B/E/S apkopotās aplēses. Tikmēr nākamajā gadā ASV un Eiropas lielo uzņēmumu frontē no šā gada spīdošajiem līmeņiem tiek gaidīts peļņas pieaugums vēl par 9-10%. Tādējādi vismaz pagaidām kādus riskus pasaules akciju tirgi tādējādi laiž gar ausi, un cenas arī tur turpina vien traukties uz priekšu.
Protams, situācija nākotnē var arī nebūt tik saulaina, kā ir iecenots šobrīd ik pa laikam dzirdamas arī runas, ka akciju cenu kāpumu lielā mērā balsta tas, ka patiesībā šiem vērtspapīriem nav alternatīvas. Daudzi ir gatavi vai pat tiek zināmā mērā spiesti uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek neizbēgami raidīti akciju virzienā.
