Fragments no intervijas

Ko domājat par procentu likmju pieaugumu? Vai domājat, ka esam ļoti tuvu šī likmju paaugstināšanas cikla beigām?

Te es atkal varu tikai atspoguļot, kam tic tirgus. Mēs noteikti dzirdam signālus, ka tuvojas likmju kāpuma beigas. Vai vēl būs viena vai divas šādas likmju audzēšanas, mēs nezinām. Daudz ko noteiks kopējā makroekonomiskā situācija. Inflācija ir viena lieta, un otra lieta, protams, ir ekonomikas izaugsme. Kamēr Centrālajai bankai nepieciešams koncentrēties uz cenu stabilitāti, valdībām nepieciešams domāt par izaugsmi.

Varbūt jau tagad likmes ir pārāk augstas?

Tā ir interesanta diskusija. Mums bija valdes sēde, kur kāds pacēla jautājumu par likmju normalizēšanos. Bet nav tādas lietas kā normāls to līmenis. No vienas puses, ir skaidrs, ka nauda, tāpat kā nekustamais īpašums un arī enerģija, ir aktīvs. Aktīviem nepieciešama cena, un naudai cena ir procentu likme. Varam atskatīties atpakaļ uz periodu, kas sākās pēc iepriekšējās finanšu krīzes, kad bāzes likme Eiropā saruka līdz negatīvai teritorijai. Un tas nebija normāli! Daļēji, ja runā par normālām likmēm, tad vēsturiski mēs neko tagad nepārsniedzam.

Bet laiki jau tika nodēvēti par jauno normālo.

Jā, iespējams. Bet es teiktu, ka bāzes likme, vērtējot vēsturi, pie 4% ir relatīvi normāla. Tā, protams, izskatās ļoti augsta, ja to salīdzina ar jebkuru periodu iepriekšējos 15 gados. Lielais jautājums ir tas, vai ekonomikas izaugsme spēs tam turēt līdzi, cilvēki saglabās darbu un mājsaimniecības un uzņēmumi spēs apkalpot savus parādus. Domāju, ka tie ir lielāki jautājumi par to, kāda ir nominālā procentu likme.

Un vai spēs turēt līdzi?

Jaunākās ziņas ir labākas, nekā gaidīja kritiķi. Mēs neesam arī redzējuši lielu ietekmi uz darba tirgu. Ja patiešām kāds gribētu vienkāršot makroekonomiku, viņš varētu teikt, ka ir trīs lietas, kurām vajadzētu būt starp 2 un 5 procentiem. Vajadzētu būt inflācijai 2% apmērā un ekonomikas izaugsmei 5% apmērā. Savukārt bezdarba līmenim vajadzētu atrasties kaut starp abiem šiem mērījumiem.

Kas jums patīk Latvijā, ja ņem vērā mūsu investīciju klimatu un ekonomiku? Un kas varbūt ne tik ļoti? 

Latvija ir mūsu dalībvalsts. Mums patīk visas mūsu dalībvalstis! Tas ir kā ar bērniem, kad viens no tiem nevar patikt vairāk par otru. Latvija ir svarīga valsts, un tās ģeogrāfiskais novietojums to padara pat vēl svarīgāku. Baltijas kontekstā tā ir pa vidu. Rīga ir lielāka pilsēta. Tai ir arī labākā savienojamība, ja vērtē šādu gaisa savienojamību. Lidojumiem no Rīgas šobrīd ir vairāk opciju, ja salīdzina ar Viļņu un Tallinu. Mēs arī skatīsimies, kā šo savienojamību uzlabos Rail Baltica – gan pasažieru, gan kravu satiksmes ziņā. Latvija un pārējās divas Baltijas valstis ir svarīgas arī saistībā ar faktu, ka pasaule tagad ir pamatā sadalījusies. Mēs visi atrodamies pie Eiropas Savienības robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Šajā kontekstā uzmanība, ko pelnījušas Baltijas valstis, ir būtiski lielāka, nekā liktu domāt to ekonomiku un iedzīvotāju skaita apmērs. Esam manījuši, ka politiskajās diskusijās Baltija pēdējā pusotra gada laikā ir daudzkārt vairāk sadzirdēta – sevišķi, ja salīdzina ar to, kā bija agrāk.

Visu rakstu lasiet 12.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!