Tam, ka kreditēšanas tempi atpaliek no ekonomikas izaugsmes tempiem, nav viena vienkārša iemesla, intervijā atzina SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Viņa sacīja, ka, atgūstoties no globālās finanšu krīzes, investīciju pieaugums Igaunijā un Lietuvā ir bijis pārliecinošāk un tas atspoguļojas arī banku kredītportfeļa attīstībā.

Piemēram, Igaunijas banku uzņēmumu kredītportfelis šogad jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada janvāri, ir pieaudzis par 20%, bet Lietuvā - par 7%. Tikmēr Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms šajā laikā posmā ir sarucis par piektdaļu jeb 21,2%. Eikesa gan norādīja, ka Latvijas gadījumā svarīgi atcerēties, ka izmaiņas atspoguļo arī paša finanšu sektora ievērojamo transformāciju, kas atstājusi savu nospiedumu uz kreditēšanu.

"No SEB puses mēs ļoti vēlamies atbalstīt biznesu. Tomēr tam, ka kreditēšanas tempi atpaliek no ekonomikas izaugsmes tempiem, nav viena vienkārša iemesla. Runa ir arī par likviditāti tirgū. Latvijas uzņēmumiem, tāpat kā privātpersonām nevajadzētu tikai uzkrāt un turēt naudas līdzekļus kontos, bet domāt par labām idejām, kuru īstenošanā var piedalīties arī bankas. Tādēļ nav nemaz tik vienkārši pateikt, vai problēma šajā gadījumā slēpjas piedāvājuma vai pieprasījuma pusē," norādīja SEB pārstāve.

Tāpat viņa uzsvēra, ka banka vēlas redzēt projektus, kuri ir vērsti uz digitalizāciju un uz ilgtspēju.

"Mums kā bankai rūp gudras ilgtermiņa investīcijas - jo tālredzīgās tās būs, jo vērtīgākas. Zaļā transformācija, labi pārvaldītais un sociāli atbildīgais būs neatņemama uzņēmumu dienaskārtības sastāvdaļa, ja tie vēlēsies savu produktu eksportēt un būt starptautiski konkurētspējīgi. Tāpēc uzņēmumiem noteikti vērts raudzīties projektos, kas palīdzēs transformēt viņu darbību šajā virzienā," sacīja SEB Baltijas divīzijas vadītāja.