2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Saskaņā ar "Swedbank" 2019. gadā veikto aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju uzkrājums nepārsniedz vienu vidējo mēnešalgu. Latvijas mājsaimniecību noguldījumu līmenis 2019. gada beigās bija 25%, bet eirozonā vidēji attiecīgi 67,1% no IKP. Vienlaikus jāatzīmē, ka mājsaimniecību noturība pret satricinājumiem kopumā ir krietni labāka nekā pirms 2008. gada finanšu krīzes. Mājsaimniecību parāds ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā pirms 2008. gada finanšu krīzes.

Tas mazinās mājsaimniecību kredītriska pieauguma ietekmi uz finanšu stabilitāti un mājsaimniecību patēriņa krituma apjomu. 2019. gada beigās mājsaimniecību saistību pret MFI un līzinga sabiedrībām attiecība pret IKP un mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem bija attiecīgi 17,8% un 28,8%, bet 2007. gadā – 39,4% un 66,8%. Salīdzinājumā ar eirozonas mājsaimniecību kopējā parāda vidējo līmeni (57,9% attiecībā pret IKP) Latvijas mājsaimniecību kopējā parāda līmenis (20,3% attiecībā pret IKP) uzskatāms par zemu.

Covid-19 pandēmijas priekšvakarā kredītiestāžu mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte bija laba. Arī aprēķināto un atzīto procentu ienākumu starpība bija samazinājusies gandrīz līdz nullei, un ierosināto maksātnespējas lietu skaits bija neliels. Kredītiestāžu piešķirtās kredīta brīvdienas un valdības pasākumi uz laiku attālinās kredītu ar maksājumu kavējumu strauju pieaugumu, taču krīzei ieilgstot, kredītu kvalitāte pasliktināsies un mājsaimniecību maksātnespējas lietu skaits pieaugs.